Līdz ar to šī diena turpmāk būs svinamo dienu sarakstā līdzās
Neatkarības atjaunošanas dienai 4.maijā un Valsts proklamēšanas
gadadienai 18.novembrī. Savukārt skolēnu svētku noslēguma diena
pievienota līdzās 24.jūnijam - Jāņu dienai. Tā neparedz brīvdienu, ja
noslēguma diena iekrīt svētdienā, jo koncerts nenotiek vēlu vakarā, tajā
nav tik daudz dalībnieku un svētku dalībniekiem - skolēniem - ir
vasaras brīvlaiks.
Saskaņā ar valdības atbalstīto likumprojektu, ja svētku noslēgums iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darbdiena pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienas visā valstī nosakāma par brīvdienu. Tādējādi arī svētku dalībniekiem būs iespējams pilnvērtīgi piedalīties kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, kas reizi piecos gados notiek Rīgā nostiprinātu sabiedrībā Dziesmu un deju svētku tradīcijas vērtības apziņu, sekmētu sabiedrības piederības izjūtu nacionālajām kultūras vērtībām un valstij, kā arī akcentētu svētkus kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, pausts likumprojektā.
Ar šādu kompromisa risinājumu, lemjot par īpaša stutusa noteikšanu dziesmu svētku dienām, apmierinātas Kultūras ministrija un Ekonomikas ministrija, kā arī Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK).
LDDK norādījusi, ka darba devējiem rodas papildu izmaksas darba dubultai samaksai visiem darbiniekiem, kuri strādā svētku dienā, kā arī atvaļinājuma pagarināšanai tiem darbiniekiem, kuri Dziesmu un deju svētku laikā ir atvaļinājumā, un darba dienu skaits attiecīgajā kalendārajā mēnesī samazinās. Tomēr nav iespējams precīzi noteikt darbinieku loku, kuri būs iesaistīti Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta dienā un nākamajā dienā, tāpēc izpaliek precīzas prognozes par iespējamām izmaksām līdz ar svētku dienas statusa noteikšanu šai dienai.
Pēc LDDK aprēķiniem, vienas svētku dienas izmaksas ir 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar EM aprēķiniem vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela - no 0,08% līdz 0,1% no IKP. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, pamatojoties uz EM veiktajiem aprēķiniem, papildu svētku dienas noteikšanai būtu ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem sešu miljonu eiro apjomā.
Par likumprojekta pieņemšanu vēl jālemj Saeimai.