Vīrietis prasījis ECT atlīdzināt viņam zaudējumus un radīto kaitējumu kopumā 600 tūkstošu eiro (421 680 latu) apmērā. Tiesa noraidīja viņa lūgumu par materiālo zaudējumu atlīdzību kā nepamatotu un daļēji apmierināja iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību, piešķirot 9000 eiro.
Triju mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lietu nodod izskatīšanai ECT Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu tiesas Lielās palātas tiesnešu kolēģija, kura var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.
Kamerūnas pilsonis 2008.gada pavasarī no Krievijas ieradās Latvijā, lai tālāk caur Lietuvu dotos uz Beļģiju. Šķērsojot Latvijas‒Lietuvas robežu, viņu aizturēja Lietuvas robežsardze.
Kad viņš bija lūdzis patvērumu Lietuvā, 1984.gadā dzimušo vīrieti pārveda atpakaļ uz Latviju patvēruma pieteikuma izskatīšanai.
Vīrietis iesniedza iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā, bet tiesa viņam pagarināja aizturēšanas termiņu uz vairākiem mēnešiem.
Pēc tam sākās vīrieša cīkstēšanās ar valsts iestādēm par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
2009.gada rudenī, tiesa pieņēma lēmumu par iesniedzēja aizturēšanu līdz 2010.gada 11.janvārim.
Savukārt 2010.gada janvārī kamerūnietis iesniedza kārtējo iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Vienlaikus iesniedzēja pārstāve lūdza piešķirt iesniedzējam termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.
2010.gada ziemā Valsts robežsardze izraidīja vīrieti uz Kamerūnu.
ECT uzskatīja, ka vienā no laika posmiem vīrieša aizturēšana bija nepamatota, jo tobrīd jau bija beidzies viņa patvēruma meklētāja tiesiskais statuss Latvijā.
Tiesa arī uzskatīja, ka iesniedzēja izraidīšana no Latvijas 2010.gada 9.janvārī netika īstenota atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām. Pēc tiesas uzskata, robežsardze, izraidot iesniedzēju, bija rīkojusies patvaļīgi.