Tikmēr 89% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju politiskajām partijām neuzticas. Vidējais uzticības līmenis politiskajām partijām Eiropas Savienībā (ES) ir augstāks nekā Latvijā, tomēr salīdzinoši zems - 19%. Vēl skeptiskāki par latviešiem ir tikai Grieķijas iedzīvotāji, kur 4% šīs valsts iedzīvotāju uzticas politiskajām partijām.
Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vidū kritusies uzticība arī nacionālajam parlamentam. Aptauja secinājusi, ka Latvijas parlamentam uzticas 19% aptaujāto, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā pērn rudenī. Bet par diviem procentpunktiem pieaudzis to cilvēku skaits, kas uzticas parlamentam, sasniedzot 75%. Vidēji ES savas valsts nacionālajam parlamentam uzticas vien 34% aptaujāto.
Savukārt par vienu procentpunktu kopš 2017.gada rudens pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas uzticas valsts valdībai, sasniedzot 28%. Par diviem procentpunktiem samazinājies to respondentu skaits, kas netic Latvijas valdībai, sasniedzot 64%. Vidēji ES savas valsts valdībai netic 61% respondentu.
Par vienu procentpunktu kopš pērnā gada rudens pieaudzis arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas uzticas publiskajai administrācijai, sasniedzot 31%, savukārt reģionālajām vai vietējām valsts iestādēm uzticas 51% Latvijā aptaujāto iedzīvotāju, kas arī ir pieaugums par vienu procentpunktu.
Pieaugusi arī Latvijas iedzīvotāju uzticība armijai, policijai un medijiem. Gan armijai, gan policijai uzticība kopš rudens pieaugusi par trīs procentpunktiem, sasniedzot attiecīgi 69% un 63%. Savukārt medijiem uzticas 48% Latvijas respondenti, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī.
Aptaujā arī secināts, ka par diviem procentpunktiem kopš 2017.gada rudens pieaugusi neuzticība Latvijas tiesu sistēmai. Tiesu sistēmai neuzticas 54% Latvijā aptaujāto, bet uzticas 36%. 10% nespēja atbildēt vai tiesu sistēmai uzticas vai nē.
89.Eirobarometra aptauja tika veikta laikā no 17.marta līdz 28.martam 34 valstīs vai teritorijās, tajā skaitā 28 ES dalībvalstīs.
kolhoza galvenais grāmatvedis
neticīgais
00