Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aģentūru LETA informēja, ka GRECO noslēgusi ceturto novērtēšanas kārtu par korupcijas novēršanu parlamenta deputātu, tiesnešu un prokuroru darbībā un apstiprinājusi, ka Latvija izpildījusi 11 no kopumā 14 izteiktajām rekomendācijām.
Tāpat GRECO atzīst, ka Latvija pilnībā vai daļēji izpildījusi 14 no 17 piektās novērtēšanas kārtas laikā izteiktajām rekomendācijām par korupcijas novēršanu augstākajās izpildvaras funkcijās un tiesībaizsardzības iestādēs.
GRECO norādīja, ka Latvijai jāturpina darbs korupcijas novēršanā, kas skar Saeimas deputātus, rekomendējot atjaunot un papildināt ar vadlīnijām Saeimas deputātu Ētikas kodeksu, kā arī stiprināt Saeimas iekšējos integritātes mehānismus.
GRECO ieteica noteikt kārtību, kā parlamenta deputāti veido attiecības ar lobētājiem un citām trešajām pusēm, kas vēlas ietekmēt likumdošanas procesu.
2019.gada oktobrī parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izveidoja darba grupu, lai sagatavotu konkrētu tiesību aktu par lobēšanu. 2019.gadā Saeimas Analītiskais dienests veica pētījumu par lobēšanu, analizējot starptautiskās labās prakses. 2020.gada janvārī darba grupa sāka izstrādāt jaunu likumu, kā mērķis ir vispārīgi veicināt interešu pārredzamību dažādu valsts iestāžu līmenī.
GRECO norāda, ka Saeimas reglamenta projekts, kas paredz konsultāciju pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā, ko izskatīja pirmajā lasījumā, joprojām nav izlemts parlamentā. Tāpat bija izveidota darba grupa, lai sagatavotu konkrētu tiesību aktu par lobēšanu, tomēr šis process ir sākotnējā stadijā. Ņemot vērā, ka nav ievērojama progresa, šo rekomendāciju nevar uzskatīt par izpildītu pat daļēji.
GRECO ieteica pārskatīt un atjaunot Ētikas kodeksu un papildināt to ar praktiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu adekvātas ētikas un korupcijas novēršanas vadlīnijas un atbalstu Saeimas deputātiem.
Atbilstoši Latvijas iestāžu ziņotajam 2019.gada decembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma uzsākt padziļinātu parlamenta deputātu ētikas kodeksa revīziju. Šim nolūkam izmantoja aptauju, ko sagatavoja Saeimas Analītiskais dienests 2020.gada maijā, kas attēlo vairākus risinājumus, ko pieņēma Eiropā saistībā ar noteikumu kodifikāciju un piemērošanu parlamenta deputātiem.
Tāpat KNAB izstrādāja speciālu apmācību programmu par korupcijas apkarošanu, interešu konfliktu, ētiku un saziņu ar lobētājiem parlamenta deputātiem, ieskaitot ētikas gadījumu izpēti.
GRECO ņēmusi vērā informāciju, ko sniedza iestādes, konkrēti par to, ka daži Ētikas kodeksa izskatīšanas darbi, šķiet, ir sākti. Turklāt jāņem vērā, ka KNAB izstrādāja speciālu apmācību programmu par korupcijas apkarošanu, interešu konfliktu, ētiku un saziņu ar lobētājiem parlamenta deputātiem.
Neskatoties uz to, netika īstenoti pasākumi, lai sniegtu vadlīnijas un konsultācijas parlamenta deputātiem. Ņemot vērā, ka nav taustāmu rezultātu, rekomendāciju nevar uzskatīt par izpildītu pat daļēji.
GRECO iesaka turpināt attīstīt un precizēt Saeimas darbības kārtību tā, lai, nodrošinot Ētikas kodeksa ievērošanu, kā arī, lai novēršot interešu konfliktus, šī kārtība darbotos proaktīvi un efektīvi.
Pašlaik Latvijā turpinās darbs pie piektās novērtēšanas kārtas, kurā padziļināti vērtēta korupcijas novēršana augstākajās izpildvaras funkcijās un tiesībaizsardzības iestādēs - Valsts policijā un Valsts robežsardzē. Kopš GRECO 2019.gada vasarā publiskotajām 17 rekomendācijām Latvija pašlaik pilnībā izpildījusi četras un daļēji izpildījusi desmit rekomendācijas.
Ieviesto rekomendāciju rezultātā Valsts kanceleja pirmo reizi veica politisko amatpersonu integritātes risku analīzi un sagatavoja vadlīnijas sadarbībai starp politiskajām un profesionālajām amatpersonām, kā arī ministrijas savās oficiālajās tīmekļa vietnēs publicē informāciju par štata un ārštata padomniekiem, norādot, vai ieņemamais amats ir atalgots.
Tāpat Valsts policija un Valsts robežsardze pēc izteiktajām rekomendācijām izstrādājušas un pieņēmušas jaunus Ētikas kodeksus un Ētikas komisiju nolikumus.
Informācija par turpmāko piektās novērtēšanas kārtas rekomendāciju izpildes progresu Latvijai jāsniedz līdz 2022.gada aprīlim.
GRECO darbības mērķis ir uzlabot Eiropas Padomes dalībvalstu spēju novērst korupciju un novērtējuma procesa ceļā kontrolēt pieņemto saistību izpildi.
Eiropas Padomes līgumam par GRECO nodibināšanu Latvija pievienojās 2000.gada 15.jūnijā. Līgumā paredzēto saistību izpildi Latvijā koordinē KNAB.