Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes eksperts, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs profesors Mārcis Leja Dienai stāsta, ka viens no plāna mērķiem ir priekšlaicīgas mirstības novēršana, dzīves kvalitātes un vienlīdzības nodrošināšana visplašākajā nozīmē. Latvijā tā būtu vienlīdzīga iespēja saņemt veselības aprūpi Rīgā un jebkurā attālākā Latvijas novadā. Pašlaik pastāv arī nevienlīdzība starp dažādām Eiropas valstīm gan pētniecības jomā, gan ārstēšanā, gan vēža slimnieku aprūpē.
Jāuzlabo sistēmiskā pieeja
"Latvijā situācija nav tā labākā, tādēļ Eiropas Komisijas rekomendācijas saistībā ar Vēža uzveikšanas plānu varētu sekmēt zināmus uzlabojumus, un mums būs salīdzinoši lielāki ieguvumi nekā valstīs, kur sistēma ir labāk sakārtota," atzīst Leja. Viens no akcentiem būtu neveselīgu paradumu ierobežošana, bet otrs – Vēža centru pieejamība. Augsta līmeņa prasības Vēža plānā noteiktas arī kvalitatīvai vēža skrīninga nodrošināšanai un onkoloģijas jomas digitalizācijai.
Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centra direktors Žozefs Figuerass Latviju salīdzinājumā ar citām ES valstīm minējis kā valsti, kur vēža pacientu dzīves ilgums ir visīsākais, tāpat saņemta kritika, ka pēdējos divus gadus nav darbojies Latvijas Vēža reģistrs. Leja piekrīt, ka reģistrs ir visa pamatā, jo tas ir atskaites punkts, lai novērtētu situāciju. "Jautājums ir par sistēmisku pieeju kopumā, un Vēža plāns rada priekšnoteikumus, lai ieviestu pozitīvas pārmaiņas," uzsver eksperts. Viens no svarīgajiem veicamajiem darbiem, kas realizējams līdz 2025. gadam, ir funkcionāla visaptverošu vēža centru tīkla izveide visā Eiropā, kas nosaka arī nepieciešamību katrā ES dalībvalstī izveidot šādu centru. Vismaz 90% no valsts iedzīvotājiem jābūt piekļuvei šāda centra sniegtajiem pakalpojumiem.
"Infrastruktūrai jāstrādā līdzvērtīgi tikpat labi, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tagad svarīgi, vai Latvijas atbildīgās institūcijas arī noteiks šādu mērķi, vai būs politiķu atbalsts. Manuprāt, pastāv iespēja, ka reāli pārkārtojumi varētu notikt," norāda Leja. Nepieciešama dažādu ministriju iesaiste un sadarbība, lai nodrošinātu datu bāzi, pētniecību, inovācijas.
Veselības ministrijā top valsts mēroga plāns cīņā pret vēzi trim gadiem, kas eksperta ieskatā ir daudz par maz, lai veiktu sistēmiskas izmaiņas. "Nepieciešams nopietns politisks atbalsts un konceptuāli lēmumi valstiskā līmenī, kas to noteiktu par prioritāti. Patlaban nezināmā nākotnē ir paredzēts attīstīt datubāzi, bet bez tās nav iespējams runāt par efektīvu skrīningu. Nacionālā līmeņa lēmumi ir ļoti svarīgi, ieskaitot Finanšu ministrijas atbalstu," skaidro Leja.
Ārstniecība pamatā notiek Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, bet pētniecība koncentrējas augstskolās un pētniecības organizācijās. Latvijā sadarbība notiek, tomēr lielākoties katrs strādā atsevišķi, bet tas nav pieņemami kvalitātes nodrošināšanai, atzīst Leja. Piemēram, zāļu izpētes klīniskie pētījumi dod iespēju pacientiem iesaistīties pētījumos ar medikamentiem, kas vēl nav pieejami praksē. Kā norāda eksperts, viens no būtiskiem Vēža centra kvalitātes kritērijiem ir, cik tajā ārstēto pacientu iesaistīti šādos pētījumos. Organizācija, kas akreditē šos centrus, tam pievērš īpašu uzmanību.
Eiropā ir vairākas misiju jomas, un vienīgā medicīnā ir Vēža misija, tās padomē darbojas arī profesors Leja. Eiropas Vēža plāna un Eiropas Komisijas Vēža misijas eksperti radījuši rekomendācijas, kas iekļautas Eiropas Komisijas stratēģijā līdz 2027. gadam. Tas apliecina, ka gan klīniskā aprūpe onkoloģijā, gan pētniecība Eiropas un katras ES dalībvalsts ietvarā ir neatraujami saistāmas un prioritāras.
Vēl esam atpalicējos
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošais pētnieks, Onkoloģijas katedras vadītājs un asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis atgādina, ka viena no Eiropas galvenajām prioritātēm ir samazināt onkoloģisko saslimstību un mirstību. "Iespējams, Vēža uzveikšanas plāns ļautu sapurināties, jo Latvijā daudzējādā ziņā esam atpalicējos. Nenoliedzami tas prasītu arī finanšu ieguldījumus, jo līdzekļi līdz šim bijuši nepietiekami gan diagnostikā, gan jaunu tehnoloģiju ieviešanā, gan ārstēšanā (ķirurģija, medikamenti u. tml.), bet vislielākā problēma ir cilvēku resursi," stāsta Eglītis. Onkoloģijas nozare arvien asāk izjūt narkozes māsu, operācijas māsu un ķīmijterapijas māsu trūkumu. Vēža uzveikšanas plāns kā vienu no atbalsta formām paredz konsultantu piesaisti no valstīm un institūcijām, kur darbs jau norit sekmīgi.
"Konsultanti jau ir bijuši arī iepriekš, izdarīti arī secinājumi, taču nav sekmējies ar ieteikumu ieviešanu dzīvē. Savā ziņā var vilkt paralēles ar Vakcinācijas biroja izveidi, un minētajā kontekstā būtu vajadzīgs Vēža apkarošanas birojs, kas noteiktā laika periodā varētu veidot un ietekmēt politiku," iesaka Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs. Patlaban Latvijā notiek darbs pie plāna 2022.–2024. gadam, taču Eglītis atzīst, ka trūkst ilgtermiņa attīstības plāna, kas radītu drošību, ka domnīcās spriestais un secinātais arī realizēsies.
Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs uzsver, ka būtu jāsāk ar Vēža reģistra izveidi: "Ja nav ticamas statistikas un datu, tad nevar paredzēt, interpretēt un analizēt. Jautājums, vai lāpām bijušo, vai radām jaunu. Salīdzinājumā kā ar e-veselību – tā it kā ir, bet tajā pašā laikā – nav. Datu nozīmība onkoloģijā būtiski pieaug." Tie palīdz noskaidrot, kā pacienti ārstēti, kādi bijuši rezultāti, jo jebkura ārstēšana ir individuāla, un to ietekmē audzēju bioloģiskās īpatnības.
Onkologs atzīst, ka 2009. gadā uzsāktie skrīningi nav sasnieguši ne kvantitatīvos, ne kvalitatīvos rādītājus. "Lai skrīningi būtu efektīvi, iedzīvotāju atsaucībai jābūt krietni lielākai. Tas palīdzētu atrast priekšvēžu situācijas, kuras var sekmīgi ārstēt un novērst vēža attīstību, piemēram, zarnu, dzemdes kakla vēža, krūts vēža agrīnās diagnostikas skrīnings ar mamogrāfiju u. tml., bet daudzos gadījumos pārbaudes nenotiek savlaicīgi," stāsta Eglītis. Viņaprāt, lai situācija uzlabotos, vajadzīga struktūra, kas par to ir atbildīga. Eiropas Vēža uzveikšanas plānā paredzēts, ka katrā valstī jābūt Vēža ārstēšanas centram, kas nodarbojas ne tikai ar praktisko darbu, bet arī ar nozares metodisko vadību. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur nav šāda akreditēta centra.
Pamatā ir dati, agrīns diagnostikas skrīnings, lai pacients un viņa tuvinieki būtu apmierināti ar pakalpojumu vai izmeklējumiem, ko viņi saņem, un tie atbilstu kvalitātes standartiem, secina Eglītis. Statistikas dati liecina, ka no neizzinātās koronavīrusa izraisītās Covid-19 infekcijas slimības ik dienu zaudējam padsmit cilvēku, taču tikpat mirst no onkoloģiskajām slimībām, bet no sirds un asinsvadu slimībām katru dienu zaudējam ap 30 cilvēkiem.
Eiropas Vēža uzveikšanas plānu†atbalstīs pasākumi, kas aptvers dažādas politikas jomas no nodarbinātības, izglītības, sociālās politikas un līdztiesības līdz tirgvedībai, lauksaimniecībai, enerģētikai, videi un klimatam, transportam, kohēzijas politikai un nodokļiem.