Šobrīd Komisija šaubās, vai šie pasākumi ir veikti atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. Padziļinātas izmeklēšanas sākšana dod visām ieinteresētajām trešajām personām iespēju izteikt viedokli par izvērtējamajiem pasākumiem. Tas neietekmē izmeklēšanas rezultātus.
Kopš 2008.gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010.gadā un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus un tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija ar Latvijas atbalsta pasākumiem sāka iepazīties pēc savas iniciatīvas, kā arī saņēma divas sūdzības.
Padziļinātajā izmeklēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta vairākiem pasākumiem. EK pētīs aizdevumu 16 miljonu latu apmērā, ko Latvija piešķīra 2011.gada oktobrī, vēlāk decembrī ievērojami samazinot aizdevuma procentu likmi. Tāpat tik izmeklēta otrā aizdevuma pirmā daļa 41,6 miljonu latu apmērā, ko Latvija piešķīra 2011. gada decembrī. Tiks vētīts pamatkapitāla palielinājums, par ko 2011.gada decembrī vienojās Latvija un SIA BAS, kapitalizējot aizdevumu un BAS veicot skaidras naudas ieguldījumu. Tiks pārbaudīta "airBaltic" 2010. gadā emitēto nulles kupona obligāciju iegāde, ko veica Latvija un BAS, vairāki pārskaitījumi un maksājumi, ko airBaltic uzdevumā vai par labu airBaltic veica nacionalizēta banka un prasījuma tiesības, ko Latvijas valsts nodeva airBaltic par vienu latu.
EK izmeklēs, vai šie pasākumi ir valsts atbalsts ES noteikumu nozīmē, proti, vai tie radīja airBaltic ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem ES vienotajā tirgū. Ja atbilde būs apstiprinoša, EK izmeklēs, vai šos valsts atbalsta pasākumus var atzīt par saderīgiem ar ES valsts atbalsta noteikumiem, kuri atļauj noteiktas atbalsta kategorijas. Jemberga norādīja, ka EK izmeklēšana "nav ierobežota laikā", proti, tā var prasīt tik daudz laika, cik komisijai būs nepieciešams.
Valsts iejaukšanos uzņēmumos, kas veic saimnieciskas darbības, nevar uzskatīt par valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē, ja tā notiek saskaņā ar noteikumiem, kuriem būtu piekritis privāts tirgus dalībnieks, darbojoties tirgus apstākļos. Ja šis princips netiek ievērots, valsts iejaukšanās ir valsts atbalsts, jo rada tā saņēmējam ekonomiskas priekšrocības, kuru nav konkurentiem.