Kā uzsvēra Ēķis, patlaban valstī notiekošais salīdzināms ar notikumiem pagājušā gadsimta pirmajā pusē.
"Kad 1922.gadā Latvija pirmo reizi pieņēma Satversmi, speciāli tika mazināta prezidenta loma, jo negribēja, ka viens cilvēks iegūtu pārāk lielu varu. Tādēļ Latvijā patlaban ir tik spēcīga parlamentāra ietekme, kā rezultātā neviens nav atbildīgs - ir kolektīvā bezatbildība par valsts nākotni. Tur arī bija mūsu lielākā kļūda. Tieši tas pats, kas patlaban notiek, bija arī 1934.gadā ar valsts apvērsumu," uzskata Ēķis.
Viņš atgādina, kā savulaik vēlēšanās sevi pieteica gan Andris Šķēle (PLL), gan Ainārs Šlesers (PLL), gan apvienība Vienotība, un uzsver, ka situācija nekļuva labāka, jo, tiklīdz tika iegūtas kārotie amati, visi solījumi aizmirsās.
"Sākumā Šķēle nāca politikā ar sūdu dakšām, tad Šlesers - ar oligarhu iznīcināšanu, tad Vienotība gribēja visu mainīt - visi tikai dibināja jaunus spēkus. Es uzskatu, ka nekādu izmaiņu nebūs. Tas būs kārtējais "par jaunu, par jaunu" variants, bet ko un kāpēc par jaunu - nekādas informācijas nav. Es šajā gadījumā esmu ārkārtīgi pesimistisks. Bez sistēmiskām izmaiņām Satversmē nekas nenotiks. Ne velti Francija 50.gados kļuva par prezidentālu republiku," klāsta Ēķis.
Jautāts, vai nenožēlo partijas Par labu Latviju atbalstīšanu, Ēķis skaidro, ka viņš vienkārši sapratis, ka šim procesam nav jēgas. Runātāji tiek sadzirdēti tikai priekšvēlēšanu laikā, un vēlāk visām aktivitātēm vairs nav jēgas.
"Es arī vienu brīdi domāju, ka ar savu palīdzību un enerģiju spēšu kaut ko izmainīt, bet tas nav iespējams. Tad, kad tu esi gatavs darboties, visi visu dzird un raksta koncepcijas, bet, tiklīdz esi nokļuvis tajā politiskajā bezatbildībā un saņem savus krēslus un ministriju, kuru var uz kaut kādu laiku izlaupīt, tad visi visu aizmirst. Tādā ziņā esmu patriots, un man šīs lietas nav pieņemamas," stāsta Ēķis.
LNT īpašnieks skeptiski raugās uz jaunu laiku iestāšanos līdz ar Valsts prezidenta Valda Zatlera dalību iespējamajās ārkārtas vēlēšanās. Viņš netic pārmaiņām, pamatojot to ar faktu, ka tas reiz jau noticis un partijas katru reizi nāk ar jauniem solījumiem, bet ne konkrētiem plāniem par ekonomikas attīstību.
"Mēs vairāk runājām par tiesiskumu un taisnīgumu, nevis ekonomiku. Nav konkrētas rīcības, bet pārmaiņām bez ekonomiskas programmas es neticu. Kā es varu pateikt, ka viss kārtībā, ja Zatlers nav konkrēti pateicis, kāda būs ekonomiskā programma viņa partijai," piebilst Ēķis.
Kā ziņots, Zatlers iepriekš solīja līdz Jāņiem plašākā lokā tikties ar partiju apvienības Vienotība vadību, lai apspriestu viņam izteikto piedāvājumu pievienoties apvienībai.
Pirms sniegt atbildi uz izteikto priekšlikumu, prezidents vispirms iecerējis rūpīgi izlasīt dokumenta saturu.
Vienotības valde trešdien izteica oficiālu piedāvājumu Zatleram pievienoties apvienībai un kopīgi piedalīties paredzamajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās, informēja Vienotības preses sekretāre Laila Timrota.
Zatlera pilnvaru termiņš beigsies 7.jūlijā. Savukārt referendums par Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā.