Valsts izglītības satura centra (VISC) dati rāda, ka obligātos eksāmenus vidēji kārtoja 14 000 vidusskolēnu (latviešu valodu – 14 064, matemātiku – 14 383, angļu valodu – 12 340, krievu – 1784, vācu – 37, franču – seši). Svešvalodas eksāmenu aizstāšanu ar starptautiski testēšanas institūciju organizētu pārbaudījumu izmantoja 274 jaunieši (angļu valodā – 219, vācu – 39, franču – 16). Šogad izglītojamajiem nebija jākārto izvēles eksāmeni, tomēr būtisku izmaiņu skaitļos nav (Latvijas un pasaules vēsture – 4192, bioloģija – 1125, fizika – 898, ķīmija – 548).
Rezultāti lielu pārsteigumu nav sagādājuši – tie būtiski neatšķiras no iepriekšējiem gadiem, pat neņemot vērā, ka pēdējie mācību gada mēneši tika pavadīti, attālināti mācoties, atzīst VISC vadītājs Guntars Catlaks.
Viņš norāda, ka patlaban to detalizēta analīze nav pabeigta, tā tiks publiskota augusta vidū. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes pārstāvis Edgars Grīnis ir vienisprātis ar VISC vadītāju – situācija ir līdzīga kā citus gadus, daži procenti šurp vai turp neko daudz kopējā ainā nemaina. Tas, ka bioloģijā ir zemāki rādītāji, neesot nekas pārsteidzošs – to lika tikai tie, kas gribēja, nevis varēja. Savukārt fizika daļai profesionāli tehnisko skolu audzēkņu bija jākārto. Tā kā Grīnis bija darbu labotāju grupā, viņš redzējis ne vienu vien baltu lapu. Tas tāpēc, ka skolēni zinājuši, ka to nevajag. Par to, vai varētu ar laiku uzlaboties sniegums STEM priekšmetos (dabaszinātnēs un matemātikā), viņš šauboties, jo jau tagad izskatās, ka lielākā daļa 10. klases skolēnu savos izvēļu grozos to nav iekļāvuši. Tā vien šķietot, ka atkārtosies 90. gadu aina, kad daudzi vidusskolēni deva priekšroku humanitārajiem priekšmetiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!