Eksperti: Bēgļu izolācija un nepieņemšana veicina radikalizāciju

Kā aģentūru LETA informēja projekta pārstāve, projektam veltītajā noslēguma konferencē vakar tika secināts, ka integrācija var veiksmīgi notikt tikai tad, ja to vēlas abas puses - gan bēgļi, kuriem būtu jāintegrējas, gan vietējā kopiena, kurā viņus vajadzētu integrēt. Ja kāda no pusēm nav gatava dialogam, birokrātiskās procedūras un "integrācija uz papīra" nepalīdz.

Projektā arī secināts, ka daudz vieglāk integrēties sabiedrībā ir tiem bēgļiem, kuri ieradušies valstī ar visu ģimeni, jo tieši bērni veicina savu vecāku integrāciju. Bērni daudz ātrāk iemācās vietējo valodu un var palīdzēt vecākiem nokārtot visas formalitātes jaunajā mītnes valstī, otrkārt, caur izglītības iestādēm gan bērni, gan viņu vecāki veido piesaisti vietējai kopienai.

Viens no secinājumiem arī atklāj, ka ir nepieciešams paātrināt procesu, kurā patvēruma meklētāji iegūst bēgļa vai alternatīvo statusu. Jo ātrāk sākas iekļaušana vietējā sabiedrībā un darba tirgū, jo vieglāk izdodas izveidot personīgus kontaktus un iemācīties valodu. Nezinot valodu ir ļoti grūti integrēties. Vieglāk ir tiem bēgļiem, kuri runā kādā no lielajām valodām, piemēram, krieviski vai angliski.

Latvijā šobrīd patvēruma meklētājiem nav iespējams uzsākt darbu, kamēr viņi nav nokārtojuši atbilstošā līmeņa valodas eksāmenu, secinājuši eksperti. Lai risinātu problēmu, Valsts valodas aģentūra (VVA) kopā ar Labklājības ministriju (LM) ir izstrādājusi programmu, kura ļaus vienlaikus būt darba vidē un mācīties valodu.

Visbeidzot, lielai daļai kara bēgļu ir traumatiska pieredze, un viņi ir ļoti viegli ievainojami, tāpēc ir svarīgi izglītot cilvēkus, kuri strādā ar bēgļiem, pievēršot uzmanību ne tikai sociālajām vajadzībām, bet arī psiholoģiskajām vajadzībām, secināts projektā. Agresivitāte daudzos gadījumos rodas tāpēc, ka cilvēks pats ticis sāpināts un atbalsta vietā saņem noraidījumu.

Projekta pārstāve skaidro, ka, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, kurās pamatnācijas nav jutušas apdraudējumu savai eksistencei, Baltijas valstīs situācija ir atšķirīga, un Padomju okupācijas pieredze cilvēkus ir padarījusi piesardzīgus pret imigrantiem, tādēļ ir grūti pieņemt "svešos" kā potenciālos draugus.

"Lielai daļai sabiedrības ir diezgan pārliecinošs viedoklis par bēgļiem, kaut arī viņi nekad dzīvē ne ar vienu bēgli nav saskārušies un informāciju iegūst tikai no tā, ko izlasa medijos. Savukārt medijiem ir tendence runāt par negatīvajiem piemēriem, tādējādi veicinot vienpusīgu situācijas uztveri, kas rada augsni aizspriedumiem," norāda Passworld pārstāve.

Kā ziņots, ES projekts Passworld Latvijā tika uzsākts pērn jūlijā, lai veicinātu pieredzes apmaiņu starp dažādām valstīm par imigrantu integrācijas procesiem un problēmām sabiedrībā, meklējot to risinājumus un veicinātu atbalstu pašvaldību vidū.