BRC ir viena no jaunākajām NBS vienībām, kas dibināta pagājušā gada janvārī. BRC speciālisti remontē un pārbauda NBS rīcībā esošos ieročus, sagatavo ieročus pirms misijām, testē ieročus un munīciju, kā arī apkopo un analizē informāciju par remontētajiem un testētajiem mehānismiem."Lielākoties ieroči, kas nonāk šeit atkārtoti, ir tik nolietoti, ka neder pat rezerves daļām," stāsta BRC priekšnieka vietnieks Andrejs Janovs. Ļoti bieži nākas remontēt triecienšautenes. "Reizēm šķiet, ka karavīri uzskata - ierocis viņiem ir izsniegts testēšanai, lai pārbaudītu, cik un ko tas spēj izturēt. Pēc bojājumiem spriežot, ar tiem dara visu, kas ienāk prātā. Tik vieglprātīga attieksme pārsteidz, jo kādā brīdī no karavīram uzticētā ieroča ļoti daudz kas var būt atkarīgs," uzsver Janovs.Pēc Janova domām, iemesli ir vairāki, viens no tiem - karavīriem neatliek laika pareizai ieroča apkopei. Karavīriem ir liela slodze visas dienas garumā, dažādas apmācības un gatavošanās starptautiskajām misijām visa gada garumā. Un šajā procesā rūpes par ieroci reizēm šķiet mazsvarīgākas. Turklāt ieroči tiek krietni vien "nodzenāti" vēl pirms misijas."Daži, gatavojoties misijai, izšauj aptuveni tādu pašu munīcijas daudzumu, kādu iztērē vidēji kaujā. Līdz ar to daļa ieroča resursa jau ir izlietota apmācības procesā, īpaši - lietojot specifisko munīciju. Tā nu gadās, ka cilvēki uz misiju brauc ar jau padilušiem ieročiem," skaidro Janovs.Vēl viens iemesls, kā ievērojuši BRC speciālisti, ir tas, ka karavīru apgāde ir ļoti būtiski uzlabojusies, salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem. "Tagad, dodoties starptautiskajā operācijā, karavīra rīcībā ir triecienšautene, ložmetējs, pistole, nazis, kabatas nazis, galvas lukturis, nakts novērošanas ierīce, dažāda veida optikas ieročiem, ekipējuma somas. Cilvēki acīmredzot ir pārsātinājušies, un dažreiz liekas, ka viss šis klāsts tiek uzskatīts par teju vai debesu dāvanu, par ko nav īpaši jārūpējas, - ja kaut kas salūzīs, visu nomainīs vai sataisīs," žurnālam norāda Janovs.BRC meistari gan secina, ka misijās ieroči lūst daudz mazāk, turklāt tiem nav tādu bojājumu kā salūzušajiem ieročiem dienestā Latvijā. Acīmredzot, karavīram esot kādā no "karstajiem punktiem", ieroča vērtība ir krietni vien lielāka.Speciālisti arī min kādu gadījumu, proti, divi karavīri neizskaidrojamu iemeslu dēļ ar triecienšautenēm šāvuši vairākus tūkstošus šāvienu, teju nepārtraukti, līdz sākušas kust plastmasas detaļas. Ieroču meistari nokasīja uzburbušo plastmasu, piekrāsoja un atdeva vienībai tos pašus ieročus atpakaļ - galu galā lietošanai tie bija derīgi. "Principā tā vajadzētu darīt visos gadījumos, kad skaidri redzi - bijusi bezatbildīga attieksme. Manuprāt, salaboto ieroci vajadzētu svinīgi pasniegt vainīgajam visas ierindas priekšā," uzskata BRC speciālists Juris Nāburgs.Bruņojuma remonta centrā katram meistaram gadā nākas pārbaudīt aptuveni 1000 ieroču, un astoņi BRC darbinieki pašreizējos apstākļos tiek galā ar saviem pienākumiem. Bruņojuma remonta centrs ir uzkrājis objektīvu statistiku par Nacionālo bruņoto spēku ieroču stāvokli.Statistikas dati lieti noder arī citos gadījumos. Piemēram, reizumis ieroču ražotāji mēģina lobēt savu produkciju, protams, uz citu ražotāju rēķina. Ir bijuši mēģinājumi nomelnot kādu no bruņoto spēku rīcībā esošajiem ieročiem, taču BRC statistika ir neitrāla un objektīva, tā skaidri parāda, vai apgalvojumam ir kāds pamats.
Eksperti: Daļa Latvijas karavīru pret saviem ieročiem izturas vieglprātīgi
Daļa Latvijas bruņoto spēku karavīru pret saviem ieročiem izturas vieglprātīgi un dara ar tiem visu, kas ienāk prātā, Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra izdotajam žurnālam Tēvijas Sargs atzīst Bruņojuma remonta centrā (BRC).Bruņojuma remonta centrs (BRC) ir pakļauts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecības komandierim un atrodas Ādažos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.