Plašu sabiedrības nosodījumu šajā kontekstā izpelnījās partijas KPV LV Saeimas frakcijas vadītāja Māra Možvillo izteikumi, ka 500 eiro var pārvērsties par traģēdiju ģimenēm, kurām ir zema finanšu pratība.
Risks ir nepalīdzēt
Piemēram, žurnāliste Sanita Jemberga tvīto: ''Helikopters iedotu kaut kādu ticību, ka valstij tu rūpēji, un ir vienalga, kā cilvēki tērē: apēd, ieliek hipotēkā, nodzer vai iegulda akcijās. Tā visa ir ekonomikas aprite. Pensijas taču maksā arī tiem, kam uzpūstas? Bērnu pabalstus arī? Nu, tad par ko mēs te?'' Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) raksta: ''Realitāte ir tāda, ka ģimenes, īpaši viena vecāka, kuras skar pandēmijas ierobežojumi, vairs nespēj samaksāt īri un komunālos. Esmu teikusi un atkārtošu – šādos apstākļos lielāks risks ir nepalīdzēt kādam, kam tas nepieciešams, nekā iedot palīdzību tam, kas bez tās var iztikt.'' Savukārt uzņēmēja un komunikāciju zinātņu doktore Olga Procevska tviterī pauž: ''5 kapeikas zinātnes par tiešajiem naudas pabalstiem: nav pierādījumu tam, ka, saņemot naudu, trūcīgie to iztērē izpriecām vai alkoholam; nav taisnība, ka pabalsti mazina vēlmi strādāt; pabalsti ģimenēs pārsvarā tiek tērēti labākai pārtikai un ieguldīti bērnu izglītībā.''
Mazina stigmatizāciju
Tikmēr valsts naudas maka turētājs, finanšu ministrs J. Reirs, pauž: ''Uzskatu, ka efektīvāks un mērķtiecīgāks ir priekšlikums ieviest pastāvīgu ikmēneša atbalstu ģimenēm par katru bērnu, mērķējot to uz konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām krīzē mazinājušies ienākumi vai nav darba, kamēr ir ārkārtējā situācija un dažādi ierobežojumi. Ikmēneša atbalsts mērķētām iedzīvotāju grupām ir daudz godīgāks un efektīvāks nekā cita koalīcijas partnera piedāvātais vienreizējais pabalsts visām ģimenēm ar bērniem. Vai, jūsuprāt, ministriem, deputātiem un citiem turīgiem vecākiem būtu jāizmaksā vienreizējs pabalsts jeb tā saucamā ''helikoptera nauda''? Tas nekādā veidā nemazinās nevienlīdzību. Tādēļ domāju, ka daudz precīzāk un mērķtiecīgāk būtu atbalstu sniegt pastāvīgi ik mēnesi līdz Covid-19 ierobežojumu beigām tieši tiem, kam līdzekļi ir visvairāk nepieciešami.''
Pilnīgi pretējās domās ir sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere un Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, norādot, ka šajā situācijā tieši universāli pabalsti būtu daudz taisnīgāki un efektīvāki, kā arī ātrāk sasniegtu saņēmējus.
Moors uzsver, ka ārkārtas situācijā vienreizēju universālu pabalstu izmaksa noteikti mazinātu sabiedrības stigmatizāciju, turklāt šāds atbalsts pašlaik ir nepieciešams absolūti lielākajai daļai ģimeņu. Viņš arī pārliecināts, ka tādu ģimeņu, kas pabalstu izmantos nelietderīgi un neatbilstoši bērna vajadzībām, būs ļoti maz. Savukārt, ieviešot kritērijus pabalsta saņemšanai, ir risks, ka gana daudzas ģimenes, kurām atbalsts ir nepieciešams, tam nekvalificētos.
Arī Zilvere domā, ka pabalsti jāizmaksā visām ģimenēm ar bērniem bez jebkādas ienākumu testēšanas. Pretējā gadījumā process būs administratīvi sarežģīts un ilgs, taču atbalsts ir nepieciešams pašlaik, nevis pēc pāris mēnešiem. Eksperte arī norāda, ka valstij nav drošticamu datu par katras ģimenes ienākumiem, lai izvērtētu, kura ģimene kvalificējas, bet kura ne. Jānorāda, ka iedzīvotāju ienākumu deklarācija par pagājušo gadu Valsts ieņēmumu dienestā turpināsies līdz vasaras sākumam. Turklāt, kā atgādina Zilvere, mūsdienās nav nosakāms, kurš ar ko dzīvo kopā, tādēļ arī ir grūtības aprēķināt katras mājsaimniecības faktiskos ienākumus.
Zilvere teic, ka šādam pabalstam ir liela psiholoģiska nozīme, jo tas rāda, ka valsts par saviem iedzīvotājiem rūpējas. Līdz ar to nevietā būtu kašķis par izvēlētajiem kritērijiem, kas tikai sanaidotu sabiedrību.
Vienīgā modifikācija šajā priekšlikumā, lai izvairītos no riska, ka nauda tiek iztērēta nelietderīgi, varētu būt nevis vienreizējs pabalsts, bet tā sadalīšana ikmēneša maksājumos.
Ne visu uzreiz
Jāteic, ka tieši šādus ikmēneša maksājumus, nevis vienreizēju lielu pabalstu, atbalsta arī Dienas aptaujātie sociālo dienestu vadītāji ārpus Rīgas, kuri pauž bažas, ka ir lieli riski par nelietderīgu naudas izlietošanu, kam nebūs nekādas saistības ar bērnu vajadzībām.
Tā, piemēram, Rēzeknes Sociālā dienesta pārvaldes direktors Gunārs Arbidāns, tāpat kā viņa kolēģe Jēkabpils novada sociālā dienesta vadītāja Larisa Zeltiņa un Valmieras sociālā dienesta vadītāja Kaija Muceniece uzskata, ka šāds pabalsts noderētu daudzām ģimenēm, tomēr attiecībā uz viņu ''rūpju bērniem'' ir bažas par tā nelietderīgu izmantošanu. Muceniece arī norāda, ka pašreizējos pandēmijas apstākļos sociālajiem darbiniekiem ir ierobežotas mājas vizītes pie klientiem, līdz ar to ir grūtāk izkontrolēt, kas tieši ''jūtīgajās'' ģimenēs notiek.
Kamēr vairāki politiķi aģitē, ka pabalsts palīdzēs pārdzīvot pandēmiju, bet citi uztraucas, ka tas tiks nodzerts, interneta forumos dažas māmiņas priecīgi ziņo, ka pabalstu par diviem bērniem atliks rudens ceļošanai uz Turciju. Katram savas rūpes un intereses.