Viņš pastāstīja, ka pērn laika apstākļi deva iespēju ražas novākšanu sākt ātrāk un līdz ar to uzsākt šā gada ražas sēju ar efektīvu sēšanas grafiku, kas atspoguļojas arī šā gada sējplatībās - ziemāju sējplatības visās Baltijas valstīs būs daudz lielākā īpatsvarā nekā iepriekšējos gados. '''Tas, ka ziemāju būs daudz vairāk, norāda uz daudz lielāku kopražu. Ziemāju ražīgums ir vidēji augstāks nekā vasarājiem," sacīja, eksperts, norādot, ka pagaidām viss liecina par iespējamību Baltijā šogad sasniegt jaunu graudu rekordražu.
Viņš pastāstīja, ka dažādos reģionos Latvijā situācija patlaban ir atšķirīga. Galvenajos graudu audzēšanas reģionos, Zemgalē ir diezgan laba situācija salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Taču ir reģioni, kur situācija ir sliktāka.
Vienlaikus viņš piebilda, ka, vērtējot situāciju Eiropā kopumā, šā gada prognozes ir sliktas Spānijā, kur ir lielāks mitruma trūkums nekā Latvijā un liels karstums. Tā kā Spānija vienmēr neatkarīgi no ievāktās graudu ražas ir bijusi liels lopbarības importētājs, šogad sliktākas graudu ražas dēļ pieprasījums pēc lopbarības kviešiem tajā būs vēl augstāks, paverot Latvijas graudkopjiem labas eksporta izredzes.
Latvijas graudkopji eksportā sacenšas ar Vāciju un Franciju, kurās graudaugu laukos situācija patlaban ir labāka nekā pērn. Arī kopumā graudu kopraža pasaulē, izņemot tādas valstis kā ASV un Austrālija, izskatās ļoti labi.
Beķeris piebilda, ka vidējais graudu cenu līmenis pasaules ir biržās ir augstāks nekā tam vajadzētu būt saistībā ar augstajām kviešu ražas prognozēm visā Eiropā. Vienlaikus pastāv risks, ka Saūda Arābija, kas patlaban dažādu politisku iemelsu dēļ ir aizliegusi Krievijas izcelsmes graudu importu, tos atkal atsāks ievest.
Tikmēr lopbarības kvalitātes graudu cenas pagaidām ir būtiski zemākas nekā pārtikas kvalitātes graudu cenas un loģistikas apgrūtinājuma gadījumā šī starpība var augt vēl vairāk. Taču kopumā lopbarības kvalitātes graudu cenām nav tendence kristies, jo pieprasījums pēc šādiem graudiem saglabājas liels.