Eksperts: Informācijas ēra strauji kļūst par dezinformācijas ēru

NATO dalībvalstis pēc Krievijas agresijas 2014.gadā Ukrainā ieguva otro elpu un, kā regulāri norāda starptautiskie eksperti, netipiski īsā laikā atguva otro elpu un pieņēma būtiskus lēmumus, lai garantētu dalībvalstu, sevišķi Baltijas valstu drošību. Šobrīd Baltijā sāk ierasties nelielas starptautisko karavīru vienības, kas paredzētas kā garants alianses valstu atbalstam dalībvalstīm, kas atrodas tieši pie Krievijas robežas. 

Tomēr, kā norāda CEPA pārstāvji - karavīri nebūt nav viss, Kremlis regulāri izmēģina un dažkārt arī sekmīgi pielieto dažādas dezinformācijas kampaņas, kas, kā jau pēdējos gados ir saprasts, ir neizbēgama ģeopolitisko kontaktu sastāvdaļa. 

Dorans skaidroja, ka šobrīd nejauši vai arī apzināti izplatīt viltus ziņu ir tik viegli kā "ietvītot, ielaikot vai padalīties". Viņš norādīja, ka šobrīd vairs nevar par aizsardzību domāt kā tikai par fiziskas telpas sargāšanu, bet jādomā arī par informācijas laukiem. Viņš gan norādīja, ka šāda veida kampaņās slepenība un negaidītība ir ļoti būtiska, bet šobrīd, ņemot vērā plašo sabiedrisko diskusiju par viltus ziņām un dezinformāciju, zaudē savas priekšrocības. 

Pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš, kurš no Latvijas puses sadarbojas ar Kanādas koordinētajiem spēkiem, skaidroja, ka no Krievijas puses ir trīs galvenie naratīvi. Pirmais - fašisti un fašisma atdzimšana. Pulkvedis arī paredzēja, ka līdz ar 9.maija svētku tuvošanos šis motīvs aktivizēsies. Otrais - Latvija ir izgāzusies, neveiksmīga valsts ar nespējīgu armiju. Trešais - bailes no kara, bailes no eskalācijas.

Savā runā kā ilustratīvu piemēru pulkvedis pieminēja nesen izplatītās viltus ziņas par mācībām Ādažos Summer Shield XIV. Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka viltus ziņu mediju vēstīja, ka mācību laikā izmantos ieročus, kas var ietekmēt cilvēka psihi.

Noslēdzot runu, pulkvedis norādīja, ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nevajag censties atminēt. Pēc Lejiņa domām, nepieciešams virzīties uz priekšu, nevis visu laiku censties atšķetināt Putina "Gordija mezglu".

Vēlāk pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Dace Kundrāte stāstīja par naratīviem, ko Kremlis un tam lojālie mediji Latvijā izmanto, lai sētu šaubas un neuzticību. Kā viens no būtiskākajiem aspektiem tika minēta informācijas saduļķošana, proti, par katru notikumu vienlaikus daudzi margināli mediji reproducē dažādas versijas par notikumiem, tādējādi radot apjukumu un neuzticību informācijas videi.

Nesen pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica kā ilustratīvu piemēru izmantoja viltus ziņu stāstu par Donalda Trampa apgalvojumu, ka ASV vairs neatbalstīs Baltijas valstis. Kā rakstīja Re:Baltica: "Trīs dienās rakstu pārpublicēja vismaz 37 dažādas interneta vietnes krievu valodā, ieskaitot Latvijas vesti.lv un ar Kremļa propagandas holdingu Rossiya Segodnya saistītais Baltnews.lt."

Kā pozitīvu piemēru Kundrāte minēja mediju pratību un cilvēku iesaisti informācijas vides drošības uzlabošanā, piemēram, kā to dara Lietuvas un nu jau arī Latvijas anti-troļļu kustības, kas sauktas par elfu biedrībām vai elfu armijām. 

Žurnāls SestDiena jau vēstīja, ka, lai dotu pretsparu profesionālajiem komentētājiem no tā dēvēto troļļu fabrikām, Lietuvā jau daudzus gadus darbojas digitālo elfu vienības. Tagad šādu kustību entuziasti cenšas sākt arī Latvijā. Tās galvenais uzdevums – kliedēt mītus un "troļļu radīto miglu". Vairāk par elfiem lasiet šeit - Digitālās kaujas: Elfi pret troļļiem.

Savukārt Kaprāns skaidroja, ka Kremli atbalstošie krievu mediji Latvijā bieži vien, stāstot par NATO, uzsver, ka tā ir agresīva organizācija, kas provocē Krieviju. Viņš kā satraucošu faktu norādīja, ka krievu mediji bieži atkārto frāzi, ka Krievija sev saglabā visas tiesības atbildēt uz NATO provokācijām.