Viņš norādīja, ka tuvāko 20 līdz 30 gadu laikā pozitīvus dzimstības rādītājus būtu neiespējami sasniegt.
Tomēr viņš atzina, laikā, kad Latvijā uzlabosies ekonomiskā situācija, dzimstība varētu palielināties, varētu palielināties arī vidējais mūža ilgums.
"Dzimstība varētu paaugstināties laikā, kad valsts ekonomiskā situācija būs uzlabojusies un liela daļa no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, kas izbraukuši uz ārvalstīm darba meklējumos, atgriezīsies," prognozēja Zvidriņš.
Viņš arī pastāstīja, ka Latvijas, tāpat kā citu Eiropas valstu sabiedrība, noveco. Kā faktoru, kas paātrina sabiedrības novecošanās procesus, Zvidriņš minēja migrācijas procesus. "Situācijā, ka daļa valsts darba spējīgo iedzīvotāju izbrauc no valsts, samazinās gados jaunāku cilvēku skaits," sacīja Zvidriņš.
Zvidriņam piekrita Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), kurš norādīja, ka demogrāfisko situāciju valstī pasliktina ekonomiskā krīze, kuras laikā daļa sabiedrības dodas uz ārvalstīm darba meklējumos.
Tomēr Dombrovskis norādīja, ka esošajā ekonomiskajā situācijā jādomā arī par reālām iespējam, kā veicināt dzimstības pieaugumu. "Lai uzlabotu dzimstību valstī, jādomā par iespējām, kuras var realizēt esošā budžeta robežās, vajadzētu izvairīties no tā, lai šī padome [Demogrāfiskā lietu padome] nekļūtu par solījumu dalīšanas padomi," klāstīja Dombrovskis.
Demogrāfs Ilmārs Mežs vērsa padomes locekļu uzmanību uz to, ka pēc aptuveni pieciem gadiem Latvijā strauji samazināsies jauno sieviešu skaits, kas vēl vairāk pasliktinās demogrāfisko situāciju.
"Aptuveni pēc pieciem gadiem samazināsies jauno sieviešu skaits, kurām bija jādzimst 90.gadu laikā un aptuveni pēc pieciem gadiem jākļūst par jaunajām māmiņām. Ja tuvāko triju gadu laikā netiks veicināta dzimstība, šī situācija Latvijas dzimstības rādītājus pasliktinās vēl vairāk," paskaidroja Mežs.
Sēdes laikā tika pārrunāts ar Labklājības ministrijas (LM) rīcības plāns Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017.gadam īstenošanai. Sarunu laikā padomes locekļi vienojās izstrādāt priekšlikumus rīcības plāna uzlabošanai un tos iesniegt LM izskatīšanai līdz nākamās padomes sēdei.
Plāns paredz konkrētus pasākumus, kurus valsts plāno īstenot līdz 2014.gadam, īpašu uzsvaru liekot uz materiālā atbalsta palielināšanu ekonomiski aktīvām ģimenēm. Piemēram, ar nākamo gadu plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu nepilngadīgu personu vismaz līdz 50% no minimālās mēneša darba algas.
Vienlaikus tuvākajos gados paredzēts īstenot daudz pasākumu reproduktīvās veselības risku samazināšanai. Piemēram, no nākamā gada plānots nodrošināt īpaši sagatavotu speciālistu konsultācijas sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu. Domāts ieviest pasākumu kompleksu sievietēm (atbalsta grupas, atbalsta personas u.c.), kuras ir saskārušās ar negatīvu grūtniecības un dzemdību pieredzi vai pāragru bērna zaudējumu.
Rīcības plānā iekļauti arī līdz šim valsts mērogā neīstenotu rehabilitācijas programmu izstrāde tieši varmākām – cilvēkiem, kuri bijuši vardarbīgi. Tādējādi profesionāli strādājot ar varmāku, tiktu samazināta vardarbība ģimenē un sabiedrībā.