Komentējot LTV Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša aiziešanu no televīzijas, Juzefovičs uzsvēra, ka patlaban LTV vadībai būtu jānosauc skaidri kritēriji, kā tiks izraudzīts nākamais Ziņu dienesta vadītājs.
Eksperta vērtējumā kritērijiem jābūt tādiem, lai tie aizvestu pie vadītāja, kurš ir politiski neatkarīgs un nepārstāv kādas politiskās grupas intereses. Īpaši svarīgi tas esot tāpēc, ka Ziņu dienesta vadītājs ir stratēģiski svarīgs postenis sabiedriskajā televīzijā.
Turklāt nākamajam vadītājam esot jābūt augstas raudzes profesionālim, kurš varētu novērst krīzi, kādā atrodas LTV ziņu galvenais raidījums - Panorāma. "Viņam būtu jādod redzējums, kā izkļūt no bedres, kādā ziņas atrodas jau vairākus gadus. Auditorijas interese par Panorāmu samazinās un raidījuma žurnālistikas sniegums patlaban nav apmierinošs. Īpaši problēmas ir ar politikas analīzi, kur trūkst asuma un proaktivitātes - savas dienaskārtības noteikšanas," skaidroja Juzefovičs.
Taujāts, vai Gailīša zaudēšana būs liels zaudējums LTV Ziņu dienestam, Juzefovičs norādīja, ka Gailīša laikā žurnālistikas sniegums gājis uz leju un arī auditorijas rādītāji ir pasliktinājušies, līdz ar to, pieturoties pie šiem kritērijiem, līdzšinējā Ziņu dienesta vadība nav bijusi ļoti sekmīga.
Tiesa, eksperts nedomā, ka Gailītis kā Ziņu dienesta vadītājs viens spētu atrisināt samilzušās sistēmas problēmas, kas ir LTV. "Nevar uz Gailīša pleciem uzlikt pārlieku lielu atbildības nastu, jo LTV sistēmiskas problēmas nomoka jau pēdējos 15-20 gadus. Viena cilvēka aiziešana vai atnākšana nav tik izšķiroša," uzskata Juzefovičs.
Vaicāts, vai tādā gadījumā nav jādomā par LTV vadības maiņu, Juzefovičs atzina, ka pēdējā laika notikumi, piemēram, cilvēku aiziešana vai atbrīvošana, tukšums ēterā un programmas aizlāpīšana, norāda uz televīzijas vadības problēmām un to, ka vadība nav bijusi pietiekami sekmīga kvalitatīvas žurnālistikas nodrošināšanai, ko sagaida no sabiedriskās televīzijas.
Juzefoviča vērtējumā, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ir pamats uzdot kritiskus jautājumus LTV vadībai.
Tiesa, viņaprāt, ar LTV vadītāja nomaiņu nevajadzētu steigties, jo tas situāciju varētu padarīt vēl nestabilāku, tāpēc tas diez vai esošajā situācijā būtu nepieciešamais risinājumus.
"Svarīgi saprast, vai esošā LTV vadība spēj piedāvāt krīzes plānu. Ja plāna nav, tad ir vērts runāt par vadības maiņu. Tomēr jāņem vērā, ka viens cilvēks nevar sistēmu salauzt un visu atbildību par situāciju nevar uzvelt vienam cilvēkam," teica Juzefovičs, kurš uzskata, ka LTV ģenerāldirektora Edgara Kota nomaiņa nav LTV nepieciešamais ārstnieciskais līdzeklis.
Eksperts ir pārliecināts, ka notiekošajam LTV cēloņi ir meklējami vismaz pēdējo pāris gadu griezumā. "Neatkarīgi no tā, kāpēc žurnālisti aizgājuši, lūgti aiziet vai nav spēts viņus noturēt, fakts ir tas, ka no programmas pazūd raidījumi, kas pildīja būtisku sabiedriskās televīzijas funkciju - uzraudzīt pie varas esošos un veikt politikas analīzi," secinājis Vidzemes augstskolas lektors.
Viņš uzsvēra, ka ne tikai LTV, bet arī NEPLP ir jāparāda, kā LTV īstenos sabiedriskās televīzijas uzdevumus, sniedzot platformu politiskām diskusijām un politikas analīzei.
Kā ziņots, jau pirms vairākām dienām atlūgumu LTV ģenerāldirektoram iesniedzis LTV Ziņu dienesta vadītājs Gailītis, kurš darbu turpinās sabiedrisko attiecību jomā.
Kots apstiprināja, ka Gailīša atlūgumu viņš saņēmis jau pirms vairākām dienām, bet vēl līdz šodienas rītam bijusi cerība, ka Gailītis darbu LTV tomēr turpinās.
LTV ģenerāldirektors sacīja, ka gadījumā, ja Gailītim būtu varējis sniegt līdzvērtīgu atalgojumu sabiedrisko attiecību kompānijas piedāvātajam, viņš noteikti būtu turpinājis darbu LTV. Taču to Kots neesot varējis, jo LTV finansiālās iespējas un budžets to neļauj.
Gailīša pēdēja darbadiena LTV būs šā gada 24.oktobris. Kots pagaidām izvairīgi komentēja jautājumus par to, vai jau sācis meklēt jaunu LTV Ziņu dienesta vadītāju. Tāpat viņš nevēlējās skaidrot, vai Gailīša aizstājējs tiks meklēts jau no esošajiem LTV darbiniekiem vai arī ārpus.