EM rosina stimulēt ēku atjaunošanu ar izmaiņām nodokļu piemērošanā

Patlaban saskaņošanas procesā atrodas EM izstrādātā ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija, kurā uzskaitīti priekšlikumu Latvijas dzīvojamā fonda renovācijas veicināšanai.

Ministrijas ieskatā, no fiskālā viedokļa ir kritiski valstij uzņemties visu slogu attiecībā uz ēku atjaunošanu, vienlaikus iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ šādu slogu nevar uzņemties arī pati sabiedrība. Tāpēc, lai motivētu sabiedrības daļu, kas vēlas atjaunot savus mājokļus, legāli māju atjaunošanas procesā iesaistot šādu darbu veicējus, EM piedāvā vairākus indikatīvus priekšlikumus, kas varētu veicināt ieguldījumus mājokļu savlaicīgā uzturēšanā.

Ministrija rosina paredzēt, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz ēku atjaunošanas un pārbūves izdevumus 50% no darbaspēka izmaksām līdz 2000 eiro gadā.

Šādā gadījumā nepieciešami grozījumi likumā Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Rosināts arī par 25% samazināt kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas vajadzībām gandrīz nulles enerģijas ēkām maznodrošinātām personām. Tādējādi iecerēts motivēt maznodrošinātām personas veikt ieguldījumus mājokļu savlaicīgai uzturēšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai.

Kā iespējamie indikatīvie mehānismi, lai veicinātu ieguldījumus jaunā nekustamā īpašumā, EM iesaka pārskatīt nodokļu regulējumu. Piemēram, daudzdzīvokļu mājām piemērot NĪN no brīža, kad jaunā ēka ir ierakstīta zemesgrāmatā, nevis kā šobrīd - kad NĪN tiek piemērots no kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanas brīža. Tādējādi tiktu palielināta jaunu mājokļu pieejamība un samazinātas to izmaksas.

Ministrijas ieskatā, būtu jāapsver arī iespēja samazināt nodevu par īpašuma reģistrāciju Zemesgrāmatā no 2-6% uz 1% no nekustamā īpašuma vērtības vai darījuma summas, kā arī atjaunot Zemesgrāmatas nodevas maksimālo ierobežojumu 50 000 eiro apmērā visiem darījumiem.

EM atzina, ka, saskaņā ar Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses datiem, Igaunijā ar darījumu veikšanu saistītie maksājumi ir ierobežoti ar 15 000 eiro, Lietuvā - ar 7000 eiro. Tādējādi būtu iespējams mazināt izmaksas nekustamā īpašuma iegādei Latvijā, īpaši komersantiem.

EM arī rosina atteikties no nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, veicot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām. Tādējādi tiktu veicināta Latvijas starptautiskā konkurētspēja investīciju piesaistē nekustamo īpašumu attīstībai. Šādas infrastruktūras nodevas nav nedz Tallinā, nedz Viļņā, bet, saskaņā ar Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianses informāciju, infrastruktūras nodeva līdz pat simtiem tūkstošu eiro apmērā tiek piemērota tikai objektiem Rīgā.