Ašeradens norādīja, ka Latvenergo koncerna peļņas pieaugums skaidrojams ar nodokļu reformu. Tāpat laikapstākļu dēļ gada otrajā pusgadā bija liels ūdens pieplūdums Daugavā, līdz ar to bija iespēja ražot elektrību un pārdot to daudz lielākos apjomos nekā plānots, piebilda ministrs. Līdz ar to veidojas virsplāna peļņa 78,9 miljonu eiro apmērā, teica Ašeradens.
Viņš uzsvēra, ka 78,9 miljoni eiro ir jānovirza OIK samazināšanai, kas samazinātu OIK slogu gan iedzīvotājiem, gan juridiskām personām. Par šo jautājumu vēl jālemj valdībai.
Kā ziņots, Latvenergo koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 925,627 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieaugusi 2,5 reizes, sasniedzot 322,191 miljonu eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai Nasdaq Riga.
Kopumā 2017.gadu Latvenergo vadība vērtē kā vienu no veiksmīgākajiem koncerna darbībā pēdējā laikā.
Ministru kabinets pērn atbalstīja Latvenergo pamatkapitāla samazināšanu par 454,4 miljoniem eiro elektroenerģijas OIK saistību atpirkšanai. Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.
OIK izmaksas 2016.gadā veidoja 237 miljonus eiro, bet pērn - 260 miljonus eiro. Patlaban plānots, ka šogad tie būs 187,9 miljoni eiro.
Latvenergo koncerns ir Baltijas mēroga energouzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades sistēmas aktīvu nomu. Latvenergo obligācijas kotē biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru sarakstā.
Kad
Skaidrite Luse
Jautājums, kas prasa atbildi