Aizvien dienaskārtības punkts numur viens Latvijā ir energodrošības jautājums un tas, vai nākamajā apkures sezonā neizjutīsim resursu deficītu, turklāt arī ražošanas uzņēmumiem svarīgi zināt, vai pietiks energoresursu. Tūlīt jau ir augusts, taču tādas pilnīgas drošības sajūtas īsti nav, par spīti politiķu centieniem mūs mierināt, ka viss tiek kontrolēts.
Aptuveni pirms stundas (intervija notika 26. jūlijā – red.) beidzās Eiropas Komisijas (EK) enerģētikas ministru sanāksme, kurā tika akceptēts Eiropas Savienības (ES) direktīvas projekts, kas ir ļoti vienkāršs un ietver vārdus – enerģijas taupīšana, bet kas faktiski nozīmē enerģijas patēriņa samazināšanu. Tas, ko redzēju šajā priekšlikumā, – ES dalībvalstis apņemas samazināt gāzes patēriņu periodā no 2022. gada septembra līdz 2023. gada oktobrim par 15% attiecībā pret vidējo patēriņu līdzīgā periodā iepriekšējos trijos gados. Es veicu aptuvenus aprēķinus un secināju, ka Latvijas gadījumā, ņemot vērā mūsu pieredzi pagājušajā gadā šajā periodā, mums patēriņš būs jāsamazina par 5%, lai iekļautos kopējos ES rāmjos. Pagājušais rudens, kā atceramies, sākās ar krasu gāzes cenu pieaugumu, kas turklāt bija ļoti svārstīgs, un, protams, vienlaikus bija ļoti auksta ziema un attiecīgi liels gāzes patēriņš pagājušā gada decembrī un šā gada janvārī. Un te ir atbilde uz jūsu jautājumu par mūsu gatavību – mēs ko līdzīgu jau esam pieredzējuši. Man šķiet, Latvija var atbalstīt ES priekšlikumu par solidaritātes pasākumu īstenošanu, ņemot vērā, ka augstā gāzes cena mums jau lika īstenot nopietnas korekcijas, kas ir arī pašlaik jūtams – visi izmisīgi mēģina atrast alternatīvu gāzei, un mēs maksimāli cenšamies pēc iespējas mazāk lietot gāzi. Nekad tā nav bijis, ka elektrības ražošanai tik ilgi neizmantotu gāzi.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 28.jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!