Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, šodien EP Priekšsēdētaju konferences apstiprinātajā rezolūcijas projektā pausts viedoklis, ka Eiropadomei būtu jānosaka, ka, izpaliekot panākumiem arī piektajā sarunu kārtā, "pietiekams progress" nebūtu panākts trīs ES būtiskākajos jautājumos - ES un Lielbritānijas pilsoņu tiesību aizsardzībā, Lielbritānijas finansiālo saistību noteikšanā un Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājuma atrisinājumā.
Kā skaidroja Informācijas birojā, 3.oktobrī paredzētas debates un balsojums par Brexit koordinācijas grupas izstrādāto rezolūcijas projektu. "Mēs atzinīgi vērtējam Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas nesenajā Florences runā pausto konstruktīvo pieeju. Pilsoņu tiesību aizsardzība ir EP visaugstākā prioritāte. Vienojoties par izstāšanos, būtu jāsaglabā visas pašreizējās pilsoņu tiesības, kas definētas ES likumdošanā. Lai bez kavēšanās pabeigtu sarunu pirmo fāzi, būtiskas ir arī papildu garantijas, ka līdz izstāšanās brīdim Lielbritānija turpinās ievērot ES likumus," norādīja EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni.
EP "Breksita" koordinators Gijs Ferhofstats piebilda, ka Meja runā Florencē iezīmēja sarunu virzienu, piemēram, attiecībā uz ES Tiesas lomu, tomēr viņš vēlētos vairāk skaidrības no Lielbritānijas valdības. "Mēs joprojām neesam saņēmuši atbildes par Ziemeļīrijas palikšanu muitas savienībā vai vienošanos, kas ļautu novērst robežas "nocietināšanu". Attiecībā uz pilsoņu tiesībām un finansiālu vienošanos mēs joprojām gaidām atbildes uz ES sarunu komandas sniegtajiem priekšlikumiem," sacīja Ferhofstads.
Informācijas birojā atgādina, ka EP deputāti 3.oktobrī apspriedīs rezolūcijas projektu ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un Brexit sarunu vadītāju Mišelu Barnjē. Apstiprinātā rezolūcija būs EP nostāja 27 ES valstu līderu sanāksmē, kas 20.oktobrī notiks Briselē. Tajā paredzēts apspriest Brexit sarunās panākto progresu.
Vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos varēs stāties spēkā tikai pēc EP apstiprinājuma.