Saskaņa deklarējusi 164 835 eiro priekšvēlēšanu tēriņu līgumsaistības. 61% no izdevumiem partija atvēlējusi reklāmai televīzijā. Apvienība Attīstībai/Par deklarējusi 103 821 eiro un pārsvarā aģitāciju izvērsusi presē un radio. Savukārt LKS deklarējusi 85 738 eiro saistības un lielākā daļa izdevumi atvēlēti vides reklāmām un aģitācijai radio.
Tēriņos atpaliek Zaļo un zemnieku savienība ar 49 497 eiro izdevumiem, Nacionālā apvienība ar 40 543 eiro, partija Jaunā Vienotība ar 35 914 eiro, partija Progesīvie ar 19 811 eiro un Jaunā konservatīvā partija ar 11 017 eiro.
Citas partijas savās priekšvēlēšanu kampaņās ir ieguldījušas vēl mazākas summas, piemēram, KPV LV - 1374 eiro, Latvijas Reģionu apvienība - 1000 eiro, bet partija Latviešu nacionālisti - 660 eiro. Pārējās piecas vēlēšanā startējošās sīkpartijas oficiāli vēlēšanu kampaņām neesot iztērējušas ne centa.
Konservatīvo un reformistu apvienība Eiropā deklarējusi 7116 eiro tēriņus priekšvēlēšanu aģitācijai. Šajā grupā strādā VL-TB/LNNK politiķis Roberts Zīle.
26. janvārī oficiāli sākās 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms EP vēlēšanām.
Partijas un partiju apvienības, kas iesniegušas deputātu kandidātu sarakstu, priekšvēlēšanu izdevumos var tērēt līdz 430 221 eiro. Savukārt viena nesaistīta persona jeb persona, kas aģitē savā vārdā un kas nav saistīta ar partiju un konkrēto kandidātu, priekšvēlēšanu aģitācijai drīkstēs iztērēt 6450 eiro, kas atbilst 15 minimālajām mēnešalgām.
Šoreiz ierobežoti arī Eiropas politisko partiju izdevumi priekšvēlēšanu aģitācijai savā vārdā. Proti, tās šim mērķim varēs izmantot 43 022,14 eiro jeb 10% no nacionālajām partijām un to apvienībām noteiktajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.
EP vēlēšanas Latvijā notiks 25. maijā, un no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.
senču ols