Ja tagad Latvijas ekonomika ir atlabusi pēc ekonomiskās un finanšu krīzes, aktuāls ir jautājums, vai ekonomikas izaugsmi būs iespējams turpināt un noturēt, žurnālistiem atzina deputāts. Pašreizējās prognozes liecina, ka arī nākotnē situācija varētu būt labvēlīga Latvijas ekonomikai, taču viņam pašam bažas raisa joprojām salīdzinoši augstie bezdarba rādītāji, kas ir virs vidējā rādītāja Eiropas Savienībā.
Tāpat korekcijas varētu ieviest Latvijas pievienošanās eirozonai. Latvijai būs svarīgi noturēt konkurētspēju starptautiskajā tirgū, un tas būs viens no svarīgākajiem izaicinājumiem, ar ko Latvijai tuvākajos gados būs jāsaskaras. "Man nav sajūtas, ka uzlabojumi būs noturīgi, lai gan patlaban tā varētu izskatīties," teica politiķis. Viņš paskaidroja, ka jauna valūta nozīmē jaunus apstākļus. "Ir grūti spriest, kāda situācija būs pēc tam," piebilda politiķis.
Latvijas pievienošanās eirozonai laikā, kad tā pievienojas eirozonai, ir nopietns signāls, un tagad prognozes par situācijas uzlabošanos eirozonā ir krietni vien optimistiskākas, nekā tās bija pirms gada, pauda politiķis.
Jau ziņots, ka Balcs savā ziņojumā pieminēs zemo sabiedrības atbalstu eiro ieviešanai. Vienlaikus viņš atzina, ka arī Vācijā savulaik pirms eiro ieviešanas bija zems sabiedrības atbalsts vienotās Eiropas valūtas ieviešanai, arī daudziem vāciešiem patika sava valūta, un Latvijā situācija ir līdzīga.
Pēc vizītes Latvijā EP deputāts uzsvēra, ka pēc tam, kad būs pieņemts gala lēmums par Latvijas pievienošanos eirozonai, mūsu valstij būs jāīsteno plaša komunikācijas kampaņa Latvijas sabiedrībai. Pēc Balca domām, sabiedrības informēšanā par eiro nekas nav nokavēts, atbildīgās amatpersonas ir gatavas šai kampaņai - ir izstrādāts detalizēts plāns komunikācijas kampaņai, un pusgads līdz plānotajam eiro ieviešanas datumam ir pietiekams tās īstenošanai. Šādai kampaņai pietiktu pat ar trīs vai četriem mēnešiem pirms eiro ieviešanas, viedokli pauda Balcs, vaicāts, vai atbildīgās iestādes līdz šim nav bijušas pārāk kūtras skaidrojošā darba veikšanā. Taču viņš uzsvēra, ka komunikācijas kampaņai noteikti jāsākas jūlijā pēc tam, kad gaidāms gala lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā.
EP deputāts secināja, ka Latvijas banku sektors ir stabils, mūsu valsts situāciju nevar salīdzināt ar problēmām finanšu sektorā vairākās Dienvidu valstīs. Latvijas finanšu sektora situācija ir pilnīgi atšķirīga no tādām valstīm kā Kipra, vērtēja Balcs. Augstais nerezidentu depozītu īpatsvars Latvijas banku sektorā nav īpaša problēma, ja vērtē pievienošanās eirozonai kontekstā, sacīja EP deputāts, atzīmējot, ka Latvijai šajā jomā jau vēsturiski bijušas īpašas attiecības ar NVS valstīm.