Valdība otrdien, 21.janvārī, lems par Latvijas kiberdrošības stratēģijas 2014.-2018.gadam apstiprināšanu, liecina valdības darbakārtība.
AM šajā politikas dokumentā norāda, ka situāciju Latvijas kibertelpā ik dienu raksturo ievērojams skaits informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības incidentu, sākot ar vairākiem augstas nozīmības incidentiem līdz simtiem zemas nozīmības incidentu, kas vienlīdz skar gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan komersantus un fiziskas personas.
Saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) pārskatu 2012.gadā identificēti 4794 augstas prioritātes incidenti un vairāk nekā 200 000 zemas prioritātes incidentu.
"Attīstās tendence, ka politiski, sabiedriski vai ekonomiski jutīgus notikumus pavada mērķtiecīgi organizēti uzbrukumi kibertelpā. Īpaši paaugstināta riska situācija Latvijā būs 2015.gadā, nodrošinot prezidentūru ES Padomē," norāda AM.
Lai mazinātu gadījumus, kad sabiedrībai tiek nodarīts kaitējums, plānots ieviest visaptverošu pasākumu kopumu, kas aizsargātu kibertelpu.
Tā turpmākajos gados paredzēts izveidot informācijas apmaiņas vidi, veicinot informācijas apmaiņu uzņēmēju vidū par aktuālajiem kiberdrošības apdraudējumiem, problēmām, risinājumiem, labo praksi un tās piemērošanu. Tāpat iecerēts veikt nacionālās kiberdrošības risku izvērtējumu un pilnveidot elektronisko sakaru komersantu drošības prasību īstenošanas un uzraudzības mehānismu.
AM uzskata, ka nepieciešams aktualizēt ar informācijas tehnoloģijām saistīto profesiju standartu prasības, iekļaujot tajās prasības pēc kiberdrošības zināšanām un prasmēm.
Attiecībā uz kibernoziedzības mazināšanu AM rosina izvērtēt pašreizējo situāciju un nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, kas paredz sodāmību par kaitējuma nodarīšanu informācijas sistēmu drošībai vai darbībām, kas vērstas pret automatizētām datu apstrādes sistēmām.
Tāpat dokumentā teikts, ka nepieciešams apkarot un izmeklēt kibernoziegumus, izvērtējot un pilnveidojot resursus, procedūras, sadarbības mehānismus un to efektivitāti.
"Nepieciešams pilnveidot valsts institūciju kiberdrošības kompetenci un resursus, gatavojoties un nodrošinot Latvijas prezidējošās valsts pienākumus ES 2015.gadā, kad pret Latviju var tikt vērsti globāla rakstura elektroniskie uzbrukumi," teikts AM sagatavotajā dokumentā.
Eksperti arī iesaka attīstīt Nacionālo bruņoto spēku un Kiberaizsardzības vienības reaģēšanas spējas krīzes situācijā un plašu incidentu seku novēršanā, kā arī izveidot ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklu.
Attiecībā uz sabiedrības izglītošanu speciālisti iesaka palielināt izglītības iestāžu un pedagogu kompetenci un ieguldījumu bērnu un jauniešu izglītošanā kiberdrošības jautājumos, kā arī veidot ērti pieejamus un dažādām vecuma grupām paredzētus mācību materiālus par kiberdrošību izmantošanai izglītības iestādēs.
Latvijas prezidentūra ES Padomē norisināsies 2015.gada pirmajā pusē. Latvija pārņems prezidentūru no Itālijas un nodos to Luksemburgai. Šī būs Latvijas pirmā prezidentūra ES Padomē.