Pilnībā nodrošināt pretgaisa aizsardzību uz valsts austrumu robežas nav iespējams, taču Ukraina ir informēta par nepieciešamību nodot Latvijai savlaicīgi informāciju par tās palaistajiem droniem, šodien žurnālistiem Latgalē atzina aizsardzības resora amatpersonas.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot likumā nostiprināt apņemšanos no 2027. gada katru gadu budžetā aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdzšinējo 3% vietā.
Krāslavas novada Ezerniekos dzīvojošie šonakt esot dzirdējuši abus Latvijā ielidojošos dronus, atsaucoties uz telefonsarunām ar ciemata iedzīvotājiem, aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas deputāts Juris Viļums (AS).
Uz Ārlietu ministriju (ĀM) trešdien izsaukts Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis, kuram izteikts protests un iesniegta nota saistībā ar 25. marta naktī notikušo bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas, aģentūru LETA informēja ĀM.
Latvija par aizvadītajā naktī Latgalē notikušajiem dronu incidentiem konsultējas ar NATO sabiedrotajiem, tviterī vēsta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Lai nodrošinātu aizsardzības finansējuma palielinājumu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tuvākajos gados būs nepieciešams ievērojams papildu valsts budžeta finansējums, teikts Finanšu ministrijas atzinumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, izvērtējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegto grozījumu Valsts aizsardzības finansēšanas likumā.