Līdz šim dabasgāzes patērētāji tika diferencēti pēc gada patēriņa, neņemot vērā lietotāja pieslēguma atļauto maksimālo slodzi un tās izmantošanas efektivitāti. Turpmāk, diferencējot lietotājus, paredzēts ņemt vērā gan to patēriņu, gan atļauto slodzi un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāti. GASO norāda, ka tarifu projekts paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei, vienlaikus samazināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu mainīgo daļu par 18 līdz 46%. Mājsaimniecībām ar zemu patēriņu izmaiņu rezultātā kopējā gāzes rēķina summa varētu nedaudz pieaugt, savukārt patērētāji, kas dabasgāzi izmanto arī apkurei, šīs izmaiņas nejutīs vai pat ieekonomēs.
Situācija tirgū mainījusies
"Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības prasību ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas," uzsver GASO valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.
Viņa atgādina, ka gāzes patēriņš Latvijā kopš 90. gadu sākuma ir būtiski samazinājies, līdz ar to sadales sistēmas gāzes vadi, kas sākotnēji tika projektēti būtiski lielākām jaudām, patlaban netiek pilnībā noslogoti, vienlaikus tīkls ir jāuztur un jāatjauno. Līdzīgi kā ar gāzes vadu nepilnīgo noslodzi arī lielai daļai klientu pieslēguma jauda vēsturisku iemeslu dēļ neatbilst patēriņam, un to būtu nepieciešams pārskatīt un efektivizēt.
Lai garantētu gāzes apgādes drošību, vairāk nekā 5200 kilometru garais dabasgāzes sadales tīkls pakāpeniski jāatjauno, veicot regulāras investīcijas.
Spēkā esošie tarifi ir ne vien novecojuši un neatbilst tirgus situācijai, bet arī rada nevienlīdzīgu situāciju dabasgāzes lietotāju starpā, jo šobrīd vairāk nekā 20 500 klientu ir "nulles" un ļoti zema patēriņa pieslēgumi.
Arī šiem "tukšajiem" pieslēgumiem infrastruktūra ir jāatjauno un pastāvīgi jāuztur darba kārtībā, taču šīs izmaksas pašlaik sedz pārējie dabasgāzes patērētāji.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 12. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
>:-)
skaidrs..
sd