Lai bērni sāktu apgūt svešvalodu no 1.klases ar 2014./2015.mācību gadu, IZM nākamgad papildus nepieciešami 255 084 lati, bet 2015.gadā - 1 020 336 lati, savukārt 2016.gadā papildus nepieciešami 1 530 504 lati. Papildus nepieciešamo finansējumu ministrija pieprasījusi jaunajās politikas iniciatīvās.
Ministrs gan aicina uzgaidīt, kad būs konkrēti rezultāti. Patlaban vēl nav zināms, kurām ministrijām un kādām iecerēm izdosies iegūt nepieciešamo finansējumu. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" apguve no 1.klases gan nav ministrijas galvenā izvirzītā prioritāte. "Mūsu galvenā prioritāte būs skolotāju algas," atzīst ministrs.
Augusta sākumā gan valdībā tika apstiprināti noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kas paredz ar 2014./2015.mācību gadu Latvijā pāriet uz mācību priekšmeta "Svešvaloda" apguvi no 1.klases, bet 2015./2016.mācību gadā 1. un 2.klasē. Patlaban svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.
Kā skaidroja IZM, saskaņā ar Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020 intensīva svešvalodu apguve noteikta kā viens no svarīgākajiem izglītības sistēmas pīlāriem. Valsts definējusi, ka, uzsākot skolas gaitas, bērniem tiek likti pamati atbildīgai rīcībai, radošai un attīstītai loģiskai domāšanai un vismaz vienas svešvalodas prasmei.
Tāpat agrīna svešvalodu mācīšanās ieviešana pamatizglītībā akcentēta arī Eiropas Komisijas "Ziņojumā par rīcības plānu "Valodu mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšana"". "Tāpēc IZM dara visu iespējamo, lai finansējums pirmās svešvalodas apguvei no 1.klases, sākot ar 2014./2015.mācību gadu tiktu rasts," akcentē ministrijas pārstāvji.
Saistībā ar agrīnas svešvalodu mācīšanās ieviešanu pamatizglītībā ministrijā arī piemin Britu padomes veiktos pētījumus par agrīno valodu apguvi, kuros norādīts, ka bērni, kuriem dota iespēja agrā bērnībā apgūt otru valodu, arī turpmāk dzīvē, mācoties citas valodas, izmanto tās pašas dzimtās valodas apguves stratēģijas. Līdz ar to trešās un ceturtās valodas apguve esot daudz vienkāršāka.
Lai gan svešvalodas apguve agrīnā vecumposmā noritot lēnāk, tomēr šai laikā veidojas interese un pozitīva attieksme pret valodu apguvi vispār, kā arī labākas zināšanas un izpratne par citām kultūrām, tolerance pret atšķirīgo. Speciālisti uzskata, ka agrīna valodu apguve tieši un labvēlīgi ietekmē bērnu akadēmisko un personisko attīstību un svešvalodas apguves ieviešana mācību procesā agrīnā vecumā veicinās arī dzimtās valodas prasmju uzlabošanu, norāda IZM.