Viņa sacīja, ka pašlaik likuma grozījumu mērķis ir “iezīmēt objektu, par ko mēs runājam, kā tas izskatās, kurš tiek ielaists, kurš netiek, ko tur drīkst darīt, ko nedrīkst, un tad runāt, kur šis objekts var vai nevar atrasties”. Pretējā gadījumā diskusijas draud izvērsties ļoti emocionālas.
Vienlaikus ir skaidrs, ka, Azartspēļu un izložu likuma grozījumus tālāk skatot Saeimā, jautājums par regulējumu spēļu zāļu atrašanās vietām visdrīzāk radīsies. Arī azartspēļu rīkotāji ir pauduši, ka vēlas skaidri definētus nosacījumus valsts līmenī, jo pašlaik pašvaldības pieņem lēmumus par spēļu zāļu slēgšanu katra pēc saviem ieskatiem, šie lēmumi visbiežāk tiek apstrīdēti un galu galā jautājumus, kur drīkst vai nedrīkst atrasties spēļu zāles, risina tiesas.
“Te ir divi aspekti. Viens ir īpaši sensitīvu zonu iezīmēšana, kurās nevajadzētu būt spēļu zālēm, tostarp arī ļoti liberālās pašvaldībās, kuras neko neierobežo. Piemēram, tas var būt spēļu un rekreācijas laukumu tuvumā, pie izglītības iestādēm, kas nav augstskolas, diskusijas noteikti būs par daudzdzīvokļu mājām, lai nav tā, ka kāds, čībās ejot pēc maizes, iegriežas spēļu zālē un ne tikai neatnes maizi, bet vēl nospēlē visu ģimenes iztikas naudu,” sacīja Bogdanova.
Savukārt otrs aspekts ir saistīts ar procedūru, kā tiek pieņemti lēmumi par spēļu zāļu atrašanās vietām.
Bogdanova minēja, ka FM ir analizējusi ļoti daudzas tiesvedības, mēģinot saprast, kādēļ pašvaldības ir gribējušas slēgt katru konkrēto spēļu zāli. Pārsvarā bija minēts, ka spēļu zālēm ir ļoti spilgts un piesaistošs izskats un tajās tiek iekšā jaunieši. Jaunie grozījumi likumā šīs problēmas risina un tas nozīmē, ka lēmumu par spēļu zāļu atrašanās vietu varētu pieņemt viena kompetenta iestāde – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.
“Vienlaikus, protams, pašvaldībām, izstrādājot savus teritoriālplānojumus, ir tiesības izveidot kartējumu, kur drīkst un kur nedrīkst atrasties azartspēļu vietas. Ja spēles noteikumi ir skaidri, tad, piemēram, attālumu līdz sensitīviem objektiem var izvērtēt arī viena pati inspekcija, kurai tad ir arī atbilstoša pieredze. Tie ir risinājumi, par kuriem mēs sāksim diskutēt,” sacīja FM valsts sekretāres vietniece.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka azartspēļu gadījumā daudziem tik kārdinošais totālais aizliegums ir tikai šķietams risinājums. Ja ir pilnīgs liegums, tad jārēķinās, ka cilvēki apmierinās savu interesi citādāk un nu jau bez uzraudzības.
“Radikāls aizliegums diemžēl nav risinājums. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, ja nozare ir legāla, var noteikt vietas un teritorijas, kur tās darbība ir aizliegta, bet tas nevar būt totāls aizliegums. Ja kaut kur azartspēles tiek aizliegtas, tad vienlaikus ir jāpasaka, kur tās ir atļautas. Tādēļ varbūt stingri, bet skaidri un saprotami nosacījumi noteikti līdzēs visām pusēm,” sacīja Bogdanova.
Jau vēstīts, ka valdības atbalstītie grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredz stingrākus azartspēļu ierobežojumus, tostarp paredzot, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būs atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.
Tāpat likumprojekts ievieš jaunu terminu "personalizētā viedkarte", nosakot, ka tā ir karte vai cits tehnoloģiskais risinājums, piemēram, viedtālruņa lietotne, kura funkcionalitāte nodrošina spēlētāja identifikāciju kā arī sniedz informāciju, kas ļautu identificēt personas risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.
Likumprojekts uzliek pienākumu azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētājus reģistrēt katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma reizē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un personalizētu viedkarti, kuru pirmreizēji izsniedz reģistrēšanās brīdī. Azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, lai spēlētājs nevar uzsākt spēli bez personalizētās viedkartes un uzraudzīt, lai spēlētājs to izmantotu, spēlējot spēļu automātu spēli, ruleti, kāršu spēles, kauliņu spēles, derības un totalizatoru.
Likumā tiek mainītas prasības par minimālo azartspēļu automātu skaitu iestādē. Pašlaik likumā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kurā ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti. Likumprojekts paredz paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu zālēs no 20 līdz 25 vienībām.
Likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu azartspēļu darba laikam no plkst.6 līdz 9, šajā laikā aizliedzot organizēt arī interaktīvās azartspēles, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas. Likumprojekts arī paredz aizliegt organizēt interaktīvās azartspēles ilgāk par 21 stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās kopā 24 stundu periodā, kā arī paredz citus ierobežojumus.
Grozījumus likumā vēl skatīs Saeima.