Prasības četros blokos
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka prasības varot iedalīt četros blokos: Ministru kabineta noteikumi par kvalitatīvajām un kvantitatīvajām prasībām vispārējās vidējās izglītības iestādēm; pirmsskolas pedagogu atalgojums un tā daļēja samaksa no valsts budžeta; augstākās izglītības un zinātnes finansējuma nodrošināšana tādā apmērā, kā tas paredzēts likumā; jaunais mācību saturs. Piemēram, attiecībā uz jauno saturu arodbiedrība prasa, lai tā ieviešanu (tas šogad tika sākts 1., 4., 7. un 10. klasē) traktētu kā pilotprojektu, jo skaidrs, ka pašreizējos apstākļos, kad daudzi mācās attālināti, nevar būt runa par satura aprobēšanu. Vanaga atsaucas uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta pētījumu, kas liecina – pamatskolas posmā attālināti var apgūt 50% no satura, vidusskolas klasēs – 70%. Tiks prasīts izstrādāt vadlīnijas, nodrošināt metodiskos un mācību līdzekļus, kas vēl šobrīd lielā mērā nav pieejami.
Patlaban arodbiedrība pieslīpējot vēstuli, kas līdz 2. decembrim tiks nosūtīta IZM, premjeram Krišjānim Kariņam (JV), Saeimas deputātiem. "Uz šiem blokiem balstoties, pieprasīsim ministres demisiju," uzsver Vanaga. Premjers plāno šoceturtdien tikties tiešsaistē ar IZM un LIZDA pārstāvjiem, lai pārrunātu abu pušu sadarbību un iespējas to uzlabot. Arodbiedrība vēlētos, lai sarunās piedalītos arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.
Vaicāta, kad varētu tikt skatīts jautājums par ministres demisiju, Vanaga atbildēja, ka tas atkarīgs no deputātiem, kad viņi iesniegs šo pieteikumu Saeimā. Visticamāk, tas notiks pēc nākamā gada budžeta izskatīšanas. Ja Šuplinska tomēr paliks savā krēslā, LIZDA domās, kā rīkoties tālāk. "Sasauksim LIZDA padomes sēdi un lemsim, kādu protesta formu izmantot. Jau iepriekšējā valdes sēdē izskanēja ierosinājumi rīkot streiku, taču tā procedūru neapspriedām," stāsta Vanaga un piebilst, ka vispārējo streiku mudinājuši rīkot arī opozīcijas partiju pārstāvji.
Atbalsta opozīcija
Līdz šim gan arodbiedrībai savu atbalstu solījušas tikai Saeimas opozīcijas partijas un neatkarīgie deputāti. Piemēram, Latvijas Zaļā partija paudusi, ka "esošā izglītības ministre ne tikai nepilda savus pienākumus, kuri ietver arī konstruktīva dialoga veidošanu ar sociālajiem partneriem, bet viņas subjektīvo un nepārdomāto darbību dēļ nozares pārvaldība ārkārtas situācijas apstākļos straujiem soļiem "iet uz grunti". Liela daļa pedagogu un vecāku, kuriem šobrīd attālināto mācību procesa laikā jāuzņemas arī savā ziņā pedagoga asistenta loma, var apliecināt, ka starp abiem Covid-19 izplatības viļņiem nav veikti nekādi uzlabojumi mācību darba procesa norisē. Pret skolotājiem prasības aug, bet LIZDA aicinājumu par kompensācijām par attālinātā procesa nodrošināšanu ministre dzirdēt nevēlas, tādēļ, lai nozare izdzīvotu, ministrei ir jādemisionē".
Ministres demisijas pieprasījumu par pilnīgi pamatotu uzskata arī biedrība Vecāku alianse. Publiskajā vēstulē tā norāda, ka LIZDA "uzstādījumi un problemātikas aktualizēšana ir pilnībā pamatota un pat akūti risināma, jo tas tieši ietekmē kā pedagogu saimi, tā arī bērnus un viņu iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību, kas šajā gadījumā īpaši satrauc vecākus".
Savukārt Šuplinska uzskata, ka LIZDA interesē nevis atbalsta mehānisma veidošana skolotājam un bērnu vai Latvijas valsts iedzīvotāju intereses, XXI gadsimta izglītības pieejamība, modernizācija, bet tikai resursi. Raugi, procesi, kas notiek IZM, esot virzīti uz izglītības kvalitāti, bērna, jaunieša prasmju, talantu atklāšanu, dzīves prasmju nostiprināšanu.
Augstskolas – atturīgas
Lai arī daudzi augstākajā izglītībā strādājošie nav slēpuši savu neapmierinātību ar šīs ministres laikā sāktajiem likuma grozījumiem augstskolu pārvaldībā, tomēr šobrīd viņi kopumā atturīgi vērtē Šuplinskas demisijas pieprasījumu. Tie augstskolu pārstāvji, kuri ir LIZDA saimē, atbalsta arodbiedrību, taču, piemēram, Rektoru padome šo jautājumu skatījusi tikai neoficiāli, bet nekādi lēmumi nav tikuši pieņemti, informēja RP ģenerālsekretārs Jānis Bernāts. Arī Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors un Augstākās izglītības padomes pārstāvis Andris Teikmanis apliecināja – diskusijas bijušas, taču vienotas pozīcijas šajā jautājumā nav. "LIZDA pozīcija ir saprotama. Taču Augstskolu likuma grozījumus, kas šobrīd tiek skatīti Saeimā, ministres demisija neapturēs," sacīja Teikmanis.
Runājot par pašvaldību nostāju – daļa jau tagad aktīvi iebilst pret to, ka no nākamā gada 1. septembra vidusskolām tiks piemēroti jaunie kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji, kuru neizpildīšanas gadījumā valsts mērķdotācija pedagogu algām sākotnēji tiks samazināta par 20%, pēc tam uz pusi, bet vēl pēc gada – vispār atņemta, tādējādi liekot slēgt skolu vai pārlikt visu skolas finansēšanu uz vietvaru pleciem.