Darba pieredze, ko paši jaunieši uzskata par savu trūkumu, nemaz neesot izšķirīgs kritērijs, būtiskāk - vai viņam piemīt atbildības sajūta. Vairums strādāt gribētāju līdz pārrunām, kurās izdibināt viņu attieksmi pret dzīvi, nemaz netiek, jo nespēj gramatiski pareizi noformēt CV, atklāj kafejnīcas Mierā īpašniece Santa Kausiņa.
Jau vēstīts, ka, mēģinot izpētīt Eiropas Savienības līmenī eskalēto jautājumu par jauniešu bezdarbnieku skaitu Latvijā, Dienas žurnāliste uzdevās par deviņpadsmitgadīgu meiteni bez pieredzes un devās darba meklējumos. Darbu atradām četrās dienās - jaunieti pieņēma par pārdevēju lielveikalā Rimi un solīja maksāt 140 latu mēnesī.
Pretendē peldkostīmā
«Daudzi jaunieši noteikti nemāk sevi pasniegt. Atsūta gramatiski nepareizu CV un nenomaina ierakstu, uz kādu darba vietu pretendē,» stāsta S. Kausiņa, kuras e-pastā pēc sludinājuma publicēšanas par viesmīles vakanci iebira ap 100 CV. Pretendentiem bija prasīts pievienot motivācijas vēstuli, bet to izdarīja tikai retais. Kāda meitene, kura šo prasību izpildīja, rakstīja, ka vēlas strādāt kafejnīcā, jo tad varēs nēsāt savu apģērbu, nevis garlaicīgās baltās blūzes, kādas tiek pieprasītas viņas pašreizējā darbavietā. Citas kandidātes pārsteidza, nenēsājot nekādas blūzes - atsūtītajās fotogrāfijās viņas gozējās peldkostīmā, vienā gadījumā - piegulošā naktstērpā. Daži ļāva ielūkoties arī savās izklaidēs un CV pievienoja foto, kurās iemūžināti momenti no ballītēm.
Lielākoties jau pirmajās intervijas minūtēs kļūst skaidrs, vai no jaunieša sanāks lietaskoks, stāsta S. Kausiņa. No visas kandidātu gūzmas viņa izvēlējās meiteni bez iepriekšējas darba pieredzes, jo guva pārliecību par jaunietes motivāciju. Vīlusies neesot.
Neadekvātas prasības
Čili pica ar darbinieku atlasi plašā picēriju tīkla dēļ sastopas daudz biežāk. Īpaša statistika apkopota netiek, bet vecumā līdz 25 gadiem esot faktiski viss apkalpojošais personāls, kas strādā zālē. Uzņēmuma mārketinga speciāliste Kristīne Vanaga stāsta, ka darba intervijās jaunieši nereti sāk izklāstīt neadekvātas un pārāk augstas prasības. «Jaunais darbinieks bez darba pieredzes var paprasīt tādu darba samaksu, kādu parasti saņem jau pieredzējuši darbinieki. Bieži jauniem cilvēkiem trūkst brieduma ar visām no tā izrietošajām sekām - nespējas uzņemties atbildību, risināt konfliktus, vienoties un sadarboties,» viņa pauž. To varētu vērst par labu, ja nodarbinātības tematu sāktu cilāt vidusskolā - tas palīdzētu adekvātāk novērtēt vietējā darba tirgus iespējas. K. Vanaga uzskata, ka vide uz jaunieti atstāj lielu ietekmi - tā var radīt grūtības un apmulsumu brīdī, kad karjera jāsāk no mazāk cienījama amata. Uz to norāda arī lielveikalu tīkla Rimi pārstāve Dace Valnere: «Jaunieši grib strādāt maz, bet saņemt daudz. Bieži ir pirmajam darbam nepamatoti augstas prasības un ambīcijas.»
«Pirms krietna laika viens no noteicošajiem faktoriem darbinieku atlasē bija atbilstoša darba pieredze, šobrīd tā nav prioritāte. Pašreiz darba tirgū lielāka uzmanība tiek pievērsta darbiniekiem, kuriem ir atbilstoša izglītība,» uzskataMcDonald's pārstāve A. Rikmane. Arī Rimi pretēji jauniešu bažām par pieredzes trūkumu esot atvērts nepieredzējušiem darbiniekiem.
Jaunība nav mīnuss
Mazumtirdzniecības uzņēmuma Narvesen Baltija Personāla un komunikāciju departamenta direktors Andis Aleksandrovs uzskata, ka potenciālā darbinieka vecums nav būtisks. «Viss atkarīgs no katra individuāla cilvēka. No vecuma nekas daudz nav atkarīgs. Jaunietis ir tādā pašā situācijā kā gados vecāki cilvēki, kuriem varbūt tieši ir grūtāk apgūt tehnoloģijas,» viņš saka. Tāpat domā arī Latviešu biedrības nama projektu vadītāja Lauma Celma, kura strādā ar Nodarbinātības valsts aģentūras brīvprātīgā darba projektā iesaistītajiem jauniešiem. «Esi jauns, bet ar desmit gadu pieredzi! Kā to iespējams izpildīt, nezina neviens. Jauniešiem ir tikpat grūti kā gados vecākiem cilvēkiem, kuriem tuvojas pensija. Viņiem ir pieredze, bet viņus vairs negrib, jo viņiem ir gadi,» viņa salīdzina.