Šis atbalsts netiks paredzēts visiem strādāt sākušajiem, bet to plānots ieviest ar mērķi palīdzēt trūcīgām personām, aģentūrai LETA norādīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars. Tāpēc pirms šāda pabalsta piešķiršanas plānots vispirms izvērtēt katras personas materiālo stāvokli.
Par panākto kompromisu žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība).
Attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem izmaiņas tiks veiktas Saeimā jau iepriekš iesniegtajos grozījumos Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, savukārt attiecībā uz bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušajiem izmaiņas veiks Patvēruma likumā.
Kā ziņots, Iekšlietu ministrija (IeM) rosināja grozīt pabalstu izmaksas kārtību bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Proti, izmaksāt pabalstu arī tad, ja bēglis un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, strādā - tātad saņem regulārus ienākumus.
Šobrīd spēkā esošā Patvēruma likuma attiecīgā norma paredz, ka bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, ja personai nav cita iztikas avota. Tāds pats ierobežojums attiecībā uz vairāku pabalstu saņemšanu ir spēkā arī Latvijas iedzīvotājiem.
Savukārt Tieslietu ministrija pauda iebildumus iecerei maksāt pabalstu strādājošiem bēgļiem. Tāpēc koalīcija 17.oktobrī pēc nacionālās apvienības lūguma vienojās uz nedēļu atlikt attiecīgo likuma grozījumu izskatīšanu valdībā.
NA politiķis Jānis Dombrava pirms nedēļas norādīja, ka toreizējais piedāvājums esot pretrunā ar valstī esošo sistēmu, ka strādājošie nevar saņemt bezdarbnieku pabalstu.