Pilsonības likums tiek grozīts ļoti reti un tikai īpašos gadījumos, kā tas notika, sagatavojot tajā ar dubultpilsonības piešķiršanu saistītās izmaiņas. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien konstatēja nepilnības likumā, kas var kavēt izskatīt dubultpilsonības pretendentu iesniegumus. PMLP ir nepieciešamas papildus desmit štata vietas, bet Ārlietu ministrijai - četras Lielbritānijas, Īrijas, ASV un Kanādas vēstniecībās.
Taču likumā nav paredzēts kā finanšu avotu šim mērķim izmantot ieņēmumus no konsulārās nodevas, kā paskaidroja Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs. Attiecīgi PMLP papildus darbinieku nodrošināšanai būtu jāizmanto valsts nodeva. Tas būtu jānosaka Pilsonības likumā, no kura atvēršanas valdība centās izvairīties, mēģinot meklēt iespējas grozīt citus normatīvus, bet juristi tam iebilduši.
"Tas ir kārtējais likumdošanas brāķis," sēdē secināja Dzintars Kudums (VL!-TB/LNNK), kuram piekrita arī Ingmārs Līdaka (ZZS). Ainars Latkovskis un Dzintars Ābiķis (abi Vienotība) uzskata, ka nav nekādu šķēršļu kā steidzamus divos lasījumos izskatīt grozījumus Pilsonības likumā, ja vairākums deputātu tam piekrīt un vienojas nerosināt likumā nekādas citas izmaiņas. Komisija vienojās atbalstīt priekšlikumu un pēc konsultēšanās ar frakcijām, iespējams, jau ceturtdien iesniegt nepieciešamos grozījumus Pilsonības likumā. Tiesa, pēc PMLP sniegtajām ziņām dubultpilsonības pretendentu interese pagaidām nav pārāk liela, tāpēc Andrejs Judins (Vienotība) pieļāva, ka papildus štata vietas varbūt nemaz nebūtu nepieciešamas.