Stukāns ceturtdien sasauktajā preses konferencē atzina, ka viņš nesaskata kritiku paša sniegtajā intervijā, bet viņa izteikumos ir pausts aicinājums advokātiem uz sadarbību. Vienlaikus viņš neattaisnojot prokuratūras vai konkrētu prokuroru darbību. Ģenerālprokurors esot pieprasījis plašu informācijas apkopojumu par minētās sievietes gadījumu un tagad gaidot pārbaudes rezultātus, lai sniegtu savu vērtējumu.
"Kur jūs šeit redzat kritiku, kur šeit (žurnālā) ir kritika? Mans aicinājums ir uz sadarbību. Mēs esam, un tajā skaitā advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, un es aicināju advokātus uz sadarbību. Un, kā šeit ir norādīts, es neesmu atteicis nevienam advokātam, kurš pieteicies, nākt un stāstīt par to, vai kaut kas noticis vai nenoticis," norādīja ģenerālprokurors.
Ģenerālprokuroram ir arī grūti izskaidrot, kāpēc pēc vairāk nekā stundu garās intervijas "Ievas" žurnāliste neatsūtīja intervijas projektu un kāpēc žurnāls ir uztvēris pārmetumu aizstāvjiem, lai gan viņš nekādus pārmetumus nav gribējis.
Stukāns atceroties, ka šogad esot ticies vismaz ar vienu advokātu, taču viņš gan nevarēja atbildēt, cik aizstāvji gribējuši tikties, jo neuzkrājot atmiņā šādas detaļas.
Ja pēc sarunas ar advokātiem ir pamats, tad Stukāns ar savu rīkojumu varot nomainīt uzraugošo vai amatā augstāku prokuroru. Vienlaikus Jēkabpils gadījuma personīgi atbildēt uz sievietes advokātes iesniegumu, kurā lūgts izpildīt konkrētas darbības, viņš nebūtu varējis, jo lieta vēl atradās policijas lietvedībā.
Par sievietes vajāšanu viņš nemaz nav zinājis, tomēr sievietes advokātes presē paustais par vietējā prokurora attieksmi, ja izrādīsies taisnība, ir nepieņemami un tā prokurors nedrīkst uzvesties.
Ja advokāte redzēja, ka Jēkabpilī uz vietas jautājums netika risināts, tad Stukāna izpratnē vienīgā iespēja bija vērsties apgabala līmeņa prokuratūrā un, ja arī tad tiek ignorēta, - pie ģenerālprokurora. Advokātus viņš drīkst pieņemt saskaņā ar Iesnieguma likumu, un tad, izvērtējot situāciju, no advokātes stāstītā tiktu norīkots prokurors informācijas pārbaudei un pieņemts lēmums, kā rīkoties tālāk.
Likums nosaka, ka advokātam vispirms jāvēršas pie uzraugošā prokurora, bet ģenerālprokurors diemžēl nevarot visai sabiedrībai nodrošināt iespēju nākt un "izstāstīt sāpi". Vienlaikus viņš neignorējot aizstāvjus un, cik vien iespējams, atradis laiku savstarpējai komunikācijai.
Stukāns arī norādīja, ka citos gadījumos esot pats noskatījies televīzijas sižetus par to, kāpēc vainīgais netiek sodīts, viņš pieprasījis lietas, norīkojis prokuroru sniegt savu atzinumu un lemt par tālāko rīcību. "Ja es sākšu tagad zvanīt un katram ko teikt, tad man pārmetīs, ka ietekmēju lietas iznākumu," uzsvēra Stukāns.
Stukāns arī norādīja, ka pēc atvaļinājuma plāno doties uz Jēkabpili un satikties ar prokuroriem un policiju, kā arī advokātiem.
Jau ziņots, ka Stukāns intervijā žurnāla "Ieva" jaunākajā numurā norādījis, ka Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte neesot gana aktīvi meklējusi sievietes aizsardzības iespējas.
Stukans žurnālam izteicies, ka nav lasījis tobrīd vēl dzīvās sievietes vēstuli, kurā viņa lūgusi ģenerālprokurora palīdzību, jo visu viņam atsūtīto vēstuļu izlasīšanai nepietiekot laika. Tā vietā vēstule nonākusi izvērtēšanai atbildīgajā prokuratūras struktūrā.
"Sievietes advokāte rīkojās ļoti nekorekti, sacīdama, ka ģenerālprokurors nereaģēja," tika izteicies Stukāns. Viņš intervijā norādīja uz advokātes darbību, kura vēstules rakstīšanas vietā esot varējusi nokļūt klātienes audiencē pie ģenerālprokurora. "Ja advokāte redzēja, ka attiecīgajā struktūrvienībā ir vienaldzība, vajadzēja pieteikties un pie manis atbraukt! Es viņu pieņemtu, runātu un zibenīgi reaģētu - būtu iedziļinājies, izlasījis sievietes vēstuli, tiktu iesaistīti trīs līmeņu prokurori, mēs būtu atraduši atbildes jautājumiem," klāstījis Stukāns.
Ģenerālprokurors atzinis, ka sievietēm, kurām šķiet, ka viņu problēma netiek risināta, neesot īpašas jēgas rakstīt tieši viņam, "jo diemžēl nevarēšot visas vēstules izlasīt, turklāt šie iesniegumi tāpat nokļūs konkrētajā struktūrvienībā". Stukāns norādījis, ka nav izpētījis visus lietas materiālus, bet viņa pašreizējā izpratnē Jēkabpils gadījumā sieviete izdarījusi visu. Pats galvenais ir tas, ka viņa aizgājusi pie advokātes, taču advokāta pienākums gan bija sniegt kvalitatīvu juridisku palīdzību.
Reaģējot uz šiem izteikumiem, Latvijas Zvērinātu advokātu padome nolēmusi vērsties Tieslietu padomē un aicināt veikt pārbaudi par ģenerālprokurora izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei. Izejot visas likumā noteiktās procedūras, teorētiski šāda sākta pārbaude var noslēgties ar ģenerālprokurora atlaišanu.
LETA jau rakstīja, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 - par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Pārbaudi veic arī prokuratūra.
Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.