Latvija ir vidū, lai gan pie mums ir arī visvairāk jauniešu, kas izceļas ar ļoti augstām prasībām – katrs desmitais par savā pirmajā darbavietā izdarīto mēnesī uz rokas grib saņemt 1500 eiro un vairāk (par spīti tam, ka vidējā neto alga valstī ir 600 eiro). Līdzīgas gaidas ir 8% Igaunijas jauniešu un tikai 3% Lietuvas jauniešu.
Dzīves līmeņa spogulis
Latvijas ekonomiskā situācija ir tuvāka Lietuvai, savukārt jauniešu atalgojuma ekspektācijas – Igaunijai, par pētījuma rezultātiem teic SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Igaunijā algu robežās no 501 līdz 750 eiro sagaida tikai 22% jauniešu, kamēr lielākā daļa tēmē uz 751–1500 eiro. Lietuvā savukārt uz 501–750 eiro lielu atalgojumu cer vairākums – 47%, un daudz vairāk nekā kaimiņvalstīs te ir arī pavisam pieticīgo, kas paļaujas uz algu līdz 500 eiro. "Tas varētu būt skaidrojams ar dzīves un atalgojuma līmeni katrā valstī – tā kā Igaunijā ir lielākais vidējais atalgojums no visām Baltijas valstīm, tad arī jaunieši tur ir ar atbilstoši augstākām prasībām pret savu pirmo algu," saka Rudzītis.
Lai gan Latvijas jauniešu ekspektācijas par pirmo algu kopumā pārsniedz viņu reālās iespējas tādus skaitļus savā bankas kontā arī ieraudzīt, organizāciju psiholoģe un vadības konsultante Gitāna Dāvidsone, komentējot aptaujas datus, teic, ka negrib pilnībā sagraut jauniešu sapņus par 1000 eiro pelnīšanu mēnesī. Tas ir iespējams, tiesa – pie zināmiem nosacījumiem. Eksperte norāda, ka sabiedrībā un jauniešos ir dzīvs stereotips, ka labu darbu garantē jau augstskolas diploms vien, kamēr darba devēji akcentē – laba izglītība nozīmē labu profesionālo sagatavotību, prasmes u. tml. "Jauniešiem jāsaprot, ka par labu speciālistu nepiedzimst, līdz labam darbam un labai algai ir jānonāk. Darba devējiem savukārt aktīvāk jāiesaistās jauniešu praktiskajā sagatavošanā skolās u. c., lai jauniešiem nav nepamatotu maldu," Dāvidsone saka. Tāpat skolas, jaunieši un vecāki pietiekami nenovērtē to, ka būt gatavam darbam nozīmē arī sociālu sagatavotību (ar māku strādāt komandā, komunikācijas un valodu prasmēm u. c.) un psiholoģisku sagatavotību (ar spēju strādāt patstāvīgi, intensīvi, uzņemties atbildību u. c.). Tas palielina izredzes atrast darbu, kur alga sakrīt ar gaidīto.
Dāvidsone gan uzsver arī citus faktorus, kas raksturo jauniešus darba tirgū. Papildus pieklājīgai pirmajai algai viņi gaida arī strauju karjeras izaugsmi un vēlas strādāt patstāvīgi, laba speciālista līmenī, ar iespēju pieņemt lēmumus. Jaunieši sevi redz kā uz to spējīgus (kaut arī iesācēji pie šādiem darbiem parasti netiek) un līdz ar to – labas algas cienīgus. Jaunieši vēlas, ka viņiem maksā, novērtējot tieši viņu individuālos sasniegumus darbā, bet, ja nesaņem savām gaidām atbilstošu algu Latvijā, ir gatavi doties strādāt uz ārzemēm. "Tas darba devējus Latvijā dzen sprukās. Vēl viens izaicinājums – jaunieši izvēlas darbu, kuru var labi savienot ar savu privāto dzīvi, turklāt, tiecoties pēc straujas izaugsmes, nav gatavi ilgstoši strādāt vienā uzņēmumā," saka Dāvidsone.
Ar domu par biznesu
SEB bankas pētījums atklāj arī, ka daudzi jaunieši kā savu darbības lauciņu redz uzņēmējdarbību. Visvairāk savu biznesu vēlas Lietuvas jaunieši. Tikai 13% no viņiem norāda, ka nākotnē ir gatavi kļūt par darba ņēmējiem (tikmēr gan Latvijā, gan Igaunijā – 22%). Sākt savu biznesu visās trīs valstīs jauniešus kavē ideju un zināšanu trūkums. Finanšu trūkumu kā šķērsli vismazāk redz Latvijas jaunieši (5%), Lietuvā tas traucē 16%, bet Igaunijā – 12%. Igaunijas jaunieši savukārt demonstrē vislielāko praktisko gatavību sākt savu uzņēmējdarbību, jo te 11% jau spēruši pirmos soļus sava biznesa izveidei (Latvijā – 8%, Lietuvā – 6%).
Runājot par šodienas ienākumiem, Igaunijā ir vislielākais jauniešu īpatsvars, kas saņem vecāku finansiālo atbalstu, savukārt lietuvieši izceļas ar to, ka visbiežāk jau pelna paši strādājot. "Igaunijā turpat puse (48%) no aptaujātajiem jauniešiem 18–21 gadu vecumā atzina, ka ikdienas vajadzībām fnansējumu saņem no vecākiem un rēķinās ar ģimenes atbalstu. Latvijā un Lietuvā uz vecāku atbalstu cer tikai katrs trešais," norāda Rudzītis.
Savukārt tērēšanas paradumu ziņā naudas trūkumu mēneša beigās visbiežāk izjūt Latvijas jaunieši. Viņi arī ir mazāk uzcītīgi uzkrājumu veidotāji nekā kaimiņvalstu jaunieši.