Kā skaidro SPKC epidemioloģe Raina Nikiforova, kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu novērojumiem, šajā sezonā gripas epidēmija pēc intensitātes vērtējama kā vidēja. Gripas epidēmiskā izplatība sākās aptuveni divas nedēļas agrāk nekā parasti, savukārt maksimālā intensitāte bija sasniegta janvāra beigās.
Viņa stāsta, ka ar gripu un citām elpceļu infekcijām vairāk slimoja mazi bērni un pusaudži, taču smagāki gadījumi ar komplikācijām - visbiežāk vīrusu izraisītā pneimonija - tika novēroti pieaugušajiem, bet īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem.
Sezonas laikā cirkulējuši vismaz četri dažādi gripas vīrusi. Kopš epidēmijas sākuma līdz pat marta beigām dominējuši A tipa gripas vīrusi, kurus uz epidēmijas beigām nomainīja B tipa gripas vīrusi. Nikiforova gan norāda, ka B gripas vīrusu cirkulācija turpinās arī maija mēnesī.
Pēc Eiropas gripas uzraudzības tīkla datiem, vismaz puse no šajā sezonā cirkulējošajiem A tipa gripas vīrusiem bija atšķirīgi no vakcīnas sastāvā iekļautajiem A gripas vīrusu komponentiem, līdz ar to sezonālās vakcīnas efektivitāte ziemeļu puslodē šajā sezonā bijusi vājāka.
Tāpat tika novērota augstāka mirstība 65 gadus un vecāku cilvēku vidū gripas epidēmijas laikā arī tajās valstīs, kur vakcinācijas līmenis šajā vecuma grupā parasti ir augsts, skaidroja epidemioloģe.
SPKC pārstāvji norāda, ka Latvijā kopumā šajā sezonā no gripas miruši 25 cilvēki. Mirušie pacienti galvenokārt bijuši vecumā virs 60 gadiem un slimojuši ar hroniskām saslimšanām. Neviens no mirušajiem pacientiem nebija vakcinējies pret gripu.
Speciālisti vērš uzmanību, ka šajā gripas sezonā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, imunizācijas līmenis pret gripu joprojām ir bijis ļoti zems - pret gripu vakcinējies mazāk nekā 1% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt vecuma grupā pēc 65 gadiem vakcinācijas īpatsvars, līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, bija 2,9%, kas ir gandrīz viszemākais rādītājs Eiropas dalībvalstu vidū.
SPKC speciālisti atgādina, ka arī nākamajai gripas sezonai ir jāgatavojas savlaicīgi - iedzīvotājiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas vai blakusslimības, kuru gaitu saslimšana ar gripu var tikai pasliktināt, laikus ir jāplāno nepieciešamā vakcinācija pret gripu, lai izsargātos no smagām gripas komplikācijām un pat nāves. Savlaicīgi pret gripu vakcinēties aicina arī stacionāro ārstniecības iestāžu personālu un ģimenes ārstus.
Līdz ar gripas sezonas beigām noslēdzies arī SPKC gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitorings. Tajā šogad bija iekļautas desmit lielākās Latvijas pilsētas. Datus sniedza 67 ģimenes ārsti, 11 stacionārās ārstniecības iestādes, 34 pirmsskolas izglītības iestādes un 45 skolas.
Lai monitoringa datus uzskatītu par ticamiem, monitoringā iekļautajām ambulatorajām iestādēm jāaptver ne mazāk par 5% Latvijas iedzīvotāju.