"Jāpriecājas par to, kas ir, nevis to, kā nav," – tā ATR rezultātus īsi komentē Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. Viņa vadītā pašvaldība nav zaudētājos, salīdzinot ar daudzām citām, jo Grobiņa kļūs par Dienvidkurzemes novada administratīvo centru. Viens no variantiem gan bija tāds, ka Liepāja top par novada galvu, taču tai izdevās saglabāt līdzšinējo statusu. Šāds pavērsiens nozīmē, ka Grobiņas attīstībai dota zaļā gaisma, kas, piemēram, liegts Sēlijas novadu piedāvātā modeļa izvēlētajam centram – Viesītei, un tādējādi tā ir acīmredzama nevienlīdzība, Dienai savulaik pauda Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks.
"Esmu priecīgs, ka vairāki novadi bija ar mieru apvienoties, veidojot jaunu administratīvo teritoriju, kuras centrs būs Grobiņā. Un es viņus saprotu – kāpēc tērēt lieku pusstundu, lai brauktu uz Liepāju, ja varam visi tepat satikties," uzsver Priedols. Jo vēsturiski Grobiņa esot tā vieta, kas ir centrā. Protams, viņš saprotot, ka "dižajai Nīcai un Rucaviņai tas nav ērtākais modelis, jo, lai nokļūtu Grobiņā, viņiem būs jābrauc cauri kaimiņu centram". Lai to novērstu, esot projekta ietvaros sākuši sakārtot infrastruktūru un izbūvēt sen gaidīto apvedceļu. Tādējādi parādījuši "labo piemēru, ka, ja grib, tad var". Ar pārējo jaunā novada pašvaldību kolēģiem vienojušies arī par bēdīgi slavenā ceļa, kas savieno Vaiņodi ar Priekuli, neatliekamu remontu. "Satikāmies uz šā ceļa visi, vienojāmies, ka tā ir Kurzemes reģiona prioritāte. Saņēmām arī valdības atbalstu, un šobrīd tas jau ir izremontēts," uzsver Priedols. Skaidrs, ka jaunais novads būs liels, attālumi arī pieaugs, taču vienmēr var rast risinājumus tam, kā nogādāt pagastu iedzīvotājus uz pilsētu. Pašvaldība jau tagad piedāvājot konkrētās dienās izmantot skolas autobusus, lai nokļūtu Grobiņā.
Cerot, ka viss izdosies, jo lēmums par apvienošanos ar Grobiņai tuvajiem novadiem nācis "salīdzinoši viegli un vienkārši", lai gan Priedols nenoliedz, ka nācies runāt un pārliecināt, ka labāk par centru izvēlēt Grobiņu, nevis Liepāju, ar kuru sadarbība noteikti saglabāsies gan kultūras, gan tūrisma, gan citās jomās – arī reģionālās atkritumu saimniecības sektorā. Jau šobrīd liela daļa grobiņnieku strādā un daļa jauniešu mācās Liepājā. Savukārt liepājnieki labprāt brauc uz Grobiņu atpūsties, baudīt dabas takas. Paveicies arī ar to, ka Saeimā bijušas dzirdīgas ausis, kas akceptējušas šādu modeli.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 4. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!