Rīcības plāns tapa IeM valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadībā. Viņa ar ministrijas paveikto ir apmierināta.
"Mūsu galvenās atbildības bija divas. Atlasīt to profilu, kas ir valdības noteiktais. Ģimenes ar bērniem, ar izglītību personas, ar kādām svešvalodu zināšanām, ar personu apliecinošiem dokumentiem. Tad es teiktu, ka lielākā daļa no 207 pārvietotajām personām ir ģimenes. Otrs jautājums, protams, bija drošības atlase. Respektīvi, pārbaudes un statusa piešķiršana maksimums trīs mēnešu laikā, kas arī ir izdarīts. Principā mūsu kompetence, es uzskatu, ir vairāk nekā apmierinoša," sprieda Pētersone-Godmane.
Savukārt bezspēcību nākas atzīt LM, kas atbildīga par bēgļu integrēšanu darba tirgū. Ministrs Jānis Reirs (Vienotība) uzskata, ka patvēruma meklētāji pārsvarā ir ekonomiskie bēgļi, kuru mērķis ir dzīve kādā no turīgajām Eiropas valstīm, nevis Latvijā. Tāpēc viņi nemaz neesot ieinteresēti strādāt mūsu valstī.
"Mūsu atbildība ir saistīta ar darbā iekārtošanos. Un, kā pierāda daži gadījumi, cilvēki izvairās no darba. Un te mēs neko nevaram izdarīt," secināja Reirs.
Jāatgādina, ka plašu rezonansi guva stāsts par Tariku, patvēruma meklētāju no Irākas, kuram ar sociālo tīklu palīdzību tika izgādāts gan dzīvoklis, gan atrasts darbs ar mēnešalgu 400 eiro apmērā. Tariks, ieradies darbā un uzreiz nespējis vienoties par lielāku samaksu, pirmajā dienā arī darbu uzreiz uzteicis.
Tomēr vislielākā problēma bēgļu integrācijas jautājumā izrādījusies nespēja atrast mājokli. Ar 139 eiro mēneša pabalstu ir par maz, lai bēglis varētu noīrēt dzīvokli, Pētersones-Godmanes vērtējumā tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc bēgļi no Latvijas bēg.
"Tajā brīdī, kad personām tiek piešķirts aizsardzības statuss, viņām ir jāpamet Mucenieki. Un tas ir jau bijis tāds pirmais signāls, kur mēs redzējām, ka tā situācija nestrādā, jo mums ir ilgstoši personas, kas uzturas pēc statusa piešķiršanas Muceniekos. Patiesībā, būsim reāli, pēc tam, kad viņas saņem statusu un nespēj ilgāku laiku dzīves vietu [atrast] nedz paši, nedz ar ar mentoru palīdzību, tad viņi izvēlas pamest Latviju," atzina IeM pārstāve.
Lai risinātu šo problēmu, par mājokļiem atbildīgā EM valdībai atkārti piedāvās lemt par diviem variantiem. Viens no tiem paredz atvieglot dzīves vietas deklarēšanu. Tas bēgļiem ļautu saņemt sociālo atbalstu, un šos izdevumus pašvaldībām kompensētu no valsts budžeta. Otrs - pusgadu maksāt vismaz 250 eiro pabalstu dzīvokļa īrēšanai.
EM atturas prognozēt, vai kāds šiem risinājumiem tiks atbalstīts.
"Šis ir, protams, ka politiski jūtīgs jautājums, līdz ar to skatīsimies. Tas ir Ministru kabineta jautājums, kur viņiem arī faktiski jāpieņem konceptuāls lēmums par vienu, otru alternatīvu," norādīja EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.
Tikmēr joprojām tā arī nav izdevies pieņemt jau pagājušā gada vasarā sagatavotās likuma izmaiņas, kas paredz par mēnesi saīsināt bēgļa pabalsta izmaksāšanu, lai pirmajā mēnesī to izmaksātu dubultā apmērā un tādējādi vairotu izredzes noīrēt dzīvokli. Vienlaikus likuma izmaiņas paredz pārstāt maksāt pabalstu bēgļiem, kuri Latviju ir pametuši. Kamēr likuma izmaiņas nav pieņemtas, uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina joprojām turpina dzīvot arī tie, kuri no mūsu valsts jau aizbēguši.
Kritiski Latvijas veikumu, aizvadītā gada laikā uzņemot patvēruma meklētājus, vērtē Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs. Viņa ieskatā bēgļu uzņemšanas sistēma Latvijā nestrādā.
Norādot, ka patvēruma meklētājiem nav jābūt priviliģētākā situācijā nekā citiem Latvijas iedzīvotājiem, Mežs vienlaikus uzsver, ka Latvijai tomēr ir jāpalielina bēgļiem sniegtais atbalsts un vismaz pirmo pusgadu jāpalīdz ar mājvietas nodrošināšanu.
"Šiem cilvēkiem ir jāizvēlas - noīrēt mājokli vai paēst. Abus divus viņiem nenodrošina. Kuri izvēlās paēst, viņiem nav, kur dzīvot. Kuri izvēlas mājokli, viņiem nav, no kā ēst. Ja reiz visas citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis rīkojas tā, ka tā dzīvošana tiek nodrošināta papildus citiem pabalstiem, tad tas būtu tikai normāli arī Latvijas gadījumā," uzskata Mežs.
Uz Latviju gada laikā kopumā pārvietoti 207 cilvēki jeb aptuveni 40% no divos gados plānotā 531. Vairāk nekā pusei no pārvietotajām personām Latvija ir piešķīrusi starptautisko aizsardzību. Desmit cilvēkiem piešķirts bēgļa statuss, bet 115 saņēmuši alternatīvo statusu - tas nozīmē, ka viņiem uz gadu ir piešķirta uzturēšanās atļauja.
Bēgļi joprojām ir aktuāls temats ne vien Latvijā, bet arī ES kopumā. Jau tuvāko mēnešu laikā dalībvalstu līderiem būs jālemj, ko darīt ar bēgļu pārvietošanas programmu, jo tā principā ir izgāzusies. Kopumā ES bija plānojusi no bēgļu nometnēm līdz šā gada septembrim pārvietot 160 000 cilvēku. Tomēr jaunākie dati liecina, ka uzņemti tikai nepilni 12 000 jeb nieka 7%.
IeM uzskata, ka bēgļu uzņemšanas plānu izdevies īstenot par 90%
Šajās dienās aprit gads, kopš Latvija saskaņā ar Briselē panākto vienošanos no bēgļu nometnēm uzņēma pirmos sešus cilvēkus. Iekšlietu ministrija (IeM) vērtē, ka tās atbildības jomās patvēruma meklētāju uzņemšanas plānā rakstīto dzīvē izdevies īstenot par vairāk nekā 90%, tikmēr Labklājības ministrijai (LM) gan nākas atzīt bezspēcību. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) plāno vēlreiz piedāvāt valdībai lemt par risinājumiem, lai bēgļiem uzlabotu iespējas atrast dzīvesvietu, pirmdien vēstīja telekanāls LNT.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
?
Trollis JT
reptilis