Grozījumi paredz, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā 2023./2024. mācību gadam, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas īstenot pasākumus, lai padziļināti izvērtētu izglītojamā zināšanas un prasmes mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārtojuši centralizētos eksāmenus.
Iestājpārbaudījumu kārtošanu nākamajos mācību gados Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija turpinās vērtēt, balstoties uz šī mācību gada centralizēto eksāmenu vērtējumiem.
Iepriekš Saeima 30.martā vienbalsīgi no darba kārtības izslēdza valdībā atbalstītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem sākotnēji bija plānots liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus.
Deputātu lēmums radīja jukas ar regulējumu un neizpratni Saeimas Izglītības komisijā un Izglītības un zinātnes ministrijā, kas uzsvēra, ka atteikšanās no likuma grozījumu virzības rada pretēju efektu, proti, jauna regulējuma trūkums liegšot šogad rīkot iestājeksāmenus, tāpēc lietderīgāk būtu bijis likuma izmaiņas sākt skatīt parlamentā un tur veikt pēc deputātu domām nepieciešamos labojumus.
Rīgas Domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa komisijā 12.aprīlī iestājpārbaudījumu nepieciešamību pamatoja ar to, ka tajos ir no centralizētajiem eksāmeniem atšķirīgs saturs, un centralizētie eksāmeni neesot pietiekams atlases kritērijs uzņemšanai valsts ģimnāzijās.