Otrajā balsošanas kārtā aizklātā balsojumā abu valdošās koalīcijas partiju - Reformu partijas un Centra partijas - izvirzīto kandidātu Karisu atbalstīja 72 Rīgikogu deputāti, vēl astoņi biļeteni nebija aizpildīti.
Lai kandidāts tiktu ievēlēts, Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, viņam jāiegūst vismaz divu trešdaļu deputātu atbalsts jeb 68 balsis.
"Pateicos visiem, kuri balsoja par mani, un arī tiem, kuri to neizdarīja. Apsolu būt labs partneris parlamentam," pēc rezultātu paziņošanas sacījis Kariss, solīdams censties uzturēt kontaktus ar visiem politiskajiem spēkiem un meklēt ceļus Igaunijas turpmākajai attīstībai.
63 gadus vecais Kariss absolvējis Igaunijas Dabaszinātņu universitāti, pēc specialitātes ir biologs. No 2003. līdz 2007.gadam bijis Dabaszinātņu universitātes rektors, no 2007. līdz 2012.gadam - Tartu Universitātes rektors, no 2013. līdz 2018.gadam - Igaunijas valsts kontrolieris, bet kopš 2018.gada ir Igaunijas Nacionālā muzeja direktors.
Par savām galvenajām prioritātēm ievēlēšanas gadījumā viņš nosaucis izglītību, zinātni un inovācijas.
"Mums varētu būt izglītota un gudra tauta," žurnālistiem sacījis jaunievēlētais prezidents, piebilstot, ka šis mērķis varētu kļūt par vienu no galvenajiem vadmotīviem viņa darbā.
Kā atzinis Kariss, prezidentam jānodarbojas gan ar iekšpolitikas, gan ārpolitikas jautājumiem, un tas ir sarežģīts uzdevums.
"Centīšos atrast ceļu uz dažādu partiju biedru sirdi. Darīšu visu iespējamo, lai mani uzklausītu visas partijas," viņš norādījis.
Kā telekanālam ETV+ sacījis Rīgikogu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Reformu partijas deputāts Marko Mihkelsons, Kariss saņēmis "labu, spēcīgu mandātu" un ārpolitiskās pieredzes trūkums nekļūs par viņa vājo vietu.
"Starptautiskajā politikā šobrīd ir nemierīgs laiks. Ceru, ka oktobrī, stājoties prezidenta amatā, Kariss pievērsīsies jautājumiem, kas Igaunijai ir svarīgi starptautiskajā līmenī. Ļoti būtiski, ka jaunievēlētais prezidents apzinās, kādas ir viņa pilnvaras. Viņam ir zināmi lielākie izaicinājumi ārpolitikā, ir zināms, kas notiek pasaulē, viņš apzinās, kādā virzienā Igaunijai jāattīstās. Nešaubos, ka viņš būs labs prezidents arī starptautisko attiecību jomā," izteicies deputāts.
Kā ziņots, pirmdien, vēlēšanu pirmajā kārtā, Karisa ievēlēšanai balsu nepietika - par viņu bija nobalsojuši tikai 63 deputāti, vēl 16 vēlēšanu biļeteni nebija aizpildīti.
Koalīcijas frakcijām, kas izvirzīja Karisa kandidatūru, parlamentā kopā ir 59 balsis, bet opozīcijā esošo partijas Tēvzeme un Sociāldemokrātiskās partijas deputātiem bija dotas tiesības balsot brīvi. Savukārt trešā opozīcijā esošā politiskā spēka, labēji populistiskās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) frakcijas deputāti bija nolēmuši neņemt balsošanas biļetenus - EKRE prezidenta amatā būtu vēlējusies redzēt bijušo parlamenta spīkeru Hennu Pelluāsu, taču frakcijai nepietika balsu viņa izvirzīšanai.
Sociāldemokrātu deputāti otrdienas rītā atkārtoti tikās ar Karisu un īsi pirms balsojuma lika noprast, ka otrajā kārtā viņu balsojums varētu būt labvēlīgs koalīcijas frakciju kandidātam.
Prezidenta vēlēšanās veselības stāvokļa dēļ nevarēja piedalīties divi Rīgikogu deputāti - bijušais Reformu partijas vadītājs Sīms Kallass un partijas Tēvzeme priekšsēdētājs Helirs Valdors Sēders.
Pēc otrās kārtas balsojuma parlamenta sēdē gandrīz uz stundu nācās izsludināt pārtraukumu, jo tieši pirms balsu skaitīšanas viens no EKRE deputātiem iesniedza protestu attiecībā uz balsošanas procedūru, norādīdams, ka pārkāpts balsošanas procesa aizklātums, ļaujot Centra partijas deputātei veselības problēmu dēļ balsot automašīnā pie parlamenta ēkas, taču protests netika atzīts par pamatotu.
papildināta visa ziņa