Tostarp lielākā satiksmes intensitāte pērn bija Jūrmalas šosejas posmā no Rīgas līdz Rīgas apvedceļa (A5) (Salaspils-Babīte) krustojumam - 53 353 automašīnas diennaktī, kā arī posmā no Rīgas apvedceļa (A5) (Salaspils-Babīte) līdz Jūrmalai - 44 800 automašīnu diennaktī.
Savukārt Vidzemes šosejas (A2) posmā no Rīgas līdz krustojumam ar Tallinas šoseju (A1) pagājušajā gadā pārvietojās 41 401 automašīna diennaktī.
LVC skaidroja, ka kopumā Covid-19 pandēmijas ietekmē vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma uz valsts galvenajiem autoceļiem 2020.gadā bija par 7% mazāka nekā gadu iepriekš, veidojot 6060 transporta vienību diennaktī uz ceļa kilometru. Savukārt kravas transporta satiksmes intensitātes kritums bijis nedaudz mazāks - par 6%.
Apkopotie dati arī liecina, ka Pierīgā satiksmes intensitātes kritums 2020.gadā bija mazāks nekā valstī kopumā, piemēram, ja pērn aprīlī kopumā valstī satiksmes intensitāte samazinājās par 26,4%, tad Pierīgā samazinājums bija par 20,6%.
Salīdzinot ar 2019.gadu, lielākais kritums valsts galveno autoceļu tīklā pērn bija aprīlī - 26,4%, kā arī maijā - 15,9% un novembrī -14,4%.
Savukārt satiksmes intensitātes pieaugums pērn bija vērojams tikai gada pirmajos divos mēnešos, tostarp janvārī - par 6%, bet februārī - par 3,2% vairāk.
Arī Pierīgā, salīdzinot ar 2019.gadu, lielākais plūsmas samazinājums 2020.gadā bija aprīlī - par 20,6%. Kopumā Pierīgā sešus mēnešus pērn bija vērojams satiksmes intensitātes pieaugums, bet sešus mēnešus - kritums. Lielākais pieaugums bija pagājušā gada janvārī - par 8,5% un septembrī - par 6,6%.
LVC pārstāvji norādīja, ka satiksmes intensitātes datos atspoguļojas arī 2020.gada vasarā atceltie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi. Ja pagājušā gada maijā salīdzinājumā ar 2019.gada maiju satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem bija par vairāk nekā 15% mazāka, tad jūnijā pēc ārkārtas situācijas beigām satiksmes plūsma bija par 8,6% mazāka, bet augustā - par 1,1% mazāka.
Kompānijā skaidroja, ka satiksmes intensitāte turpina samazināties arī šogad - 2021.gada pirmajā ceturksni satiksmes intensitāte Latvijā samazinājusies par 13,8%.
LVC pārstāvji piebilda, ka satiksmes intensitātes dati atspoguļo situāciju valsts ekonomikā, tostarp no 2000. līdz 2008.gadam satiksmes intensitāte valsts ceļu tīklā diezgan strauji pieauga, savukārt 2009.gadā, līdz ar ekonomisko krīzi, gandrīz tikpat strauji kritās. Tikai 2015.gadā satiksmes intensitāte gandrīz sasniedza 2008.gada līmeni, un 2016.gadā pārsniedza to.
LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.