Invalīdu nodarbinātībai kaitē apgrūtināta atlaišana no darba

valsts amatperosnas arī nemaz nav tik viegli atlaist!

Invalīdu nodarbinātība LNB, LNS, dažādos mājražošanas kombinātos, arī mājas apstākļos ar visām nodokļu atlaidēm, pārttraukta. Jāmācās no Vācijas u.c. valstu pieredzes.

Invalīdu nodarbinātība LNB, LNS, dažādos mājražošanas kombinātos, arī mājas apstākļos ar visām nodokļu atlaidēm, pārttraukta. Jāmācās no Vācijas u.c. valstu pieredzes.

Problema ta ka invaliids visi skataas kaa uz citplaneetieshiem.

Būtu labāk pievērsuši lielāku uzmanību invalīdu diskriminācijai darba tirgū! Man zināmie darba devēji visi kā viens meklē darbā invalīdus, jo tie mazāk pļāpā un mazāk skraida pa kabinetiem klačoties! Tīri fiziski nevar izskraidīt katru kabinetu! Un bieži šie cilvēki nudien ir čakli un strādātgriboši. Viens otrs strādā labāk un vairāk kā viens otrs veselais. Ticiet man, ja kāds kādu vēlas atlaist, tad nu invaliditāte tam nav šķērslis! Tai pat laikā likums pasargā gan māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā gan invalīdus. Vai tapēc tagad diskriminēsim invalīdus un māmīņas, jo redziet vienai lielai daļai uzņēmēju ir cukurs galvā un stereotipi! Ko valsts dara lai invalīdi tiktu nodarbināti?! Labi, ja cilvēks var staigāt un aizklibot līdz darbam. Taču ja tam ir kustību traucējumi, tad biežāk tas joprojām nevar pastāvīgi izkļūt no mājokļa. Un beigu beigās jā! Cilvēkam ar invaliditāti ir grūtāk un teikšu godīgi, joprojām liela daļa cilvēku ar invaliditāti tiek diskriminēti! Bieži tie veic vienu un to pašu darbu ko citi, taču alga allaž ir zemāka par citiem. Ja runa iet par atlaišanu kā , piemēram, krīzes periodā, tad darbs uzliek neadekvāti lielus pienākumus pildīt par to pašu darba samaksu un cer, ka invalīds pats neizturēs un aizies prom no darba. Jo ir cilvēki,. kuri skaita naudu citu makā un uzskata, ka ja jau invalīds saņem pensiju, tad bezdarba gadījumā tas cietīs mazāk kā veselais, kuram nav pensijas. Taču mīļie līdzcilvēki, ja vien jūsos ir vēl kas cilvēcisks, tad atceraties, ka vesels cilvēks allaž ir spējīgs atrast darbu kaut vai putnu fabrikā, bet invalīds paliekot bez darba paliek arī sociāli izolēts, jo pārsvarā iešana uz darbu tam liek saņemties, piecelties un aizklibot, lai nesēdētu četrās sienās mājās un nežēlotu sevi. nedod Dievs kādam zaudēt kāju vai roku un pēcāk palikt bez darba. Ja pensijas būtu pienācīgā apmērā, tad varētu braukt uz dienas centriem, NVO u.t.t. un nebēdāt un nestresot strādājot. Valstij būtu jādomā, kā atbalstīt uzņēmējus , kuri pieņem darbā cilvēku ar invaliditāti. Un vēl derētu papildināt likumus aizstāvot invalīda tiesības darba tirgū. Invalīdi baidās atklāti runāt par lietām, kuras mēdz ar tiem notikt darba vietās. Paši invalīdi arī ir dažādi. Dažkārt viens otram gatavi rīkli pārkost. Valsts, kura nedomā par veciem ļaudīm, bāreņiem un invalīdiem, nav valsts! Tā ir nožēlojama kolonija!

Būtu labi, ja te varētu atrast linku uz šīs diskusijas ierakstu. Divu stundu garai sarunai šis raksts liekas pārāk īss. Youtube arī Dienas viesistabu sarunas derētu ielikt.