Ideja par ārzemnieku dzīves atvieglošanu pieder Ārvalstu investoru padomei Latvijā. Mērķi ir divi: samazināt laiku, kas nepieciešams saziņai ar valsts iestādēm, un izvairīties no vietējo ekspertu piesaistes "nenozīmīgu jautājumu risināšanā". Tas lasāms Ārvalstu investoru padomes ziņojumā par noteiktu valsts pakalpojumu sniegšanu angļu valodā. Turklāt runa nav tikai par iespēju iesniegt uzņēmumu gada pārskatus angļu valodā un kārtot grāmatvedību. Investoru padome ir veikusi savu biedru aptauju, un pieprasījums, izrādās, ir krietni plašāks.
Organizācijas izpilddirektore Marta Jaksona vēsta: "Uzņēmēji novērtētu iespēju izmantot angļu valodu komunikācijā gan ar VID, gan arī Konkurences padomi, Valsts darba inspekciju, Datu valsts inspekciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru." Aktuāls esot arī jautājums par to, lai angļu valodu plašāk izmantotu lielajos publiskajos iepirkumos, vismaz, lai uzņēmējiem būtu iespēja iesniegt piedāvājumus angļu valodā.
Prasība apkalpot ārzemju uzņēmējus angliski nozīmētu, ka valsts pārvaldē nebūtu iespējams strādāt bez perfektām angļu valodas zināšanām. Un te nav runa par elementāru sarunvalodu, bet specifiskām nozarēm – grāmatvedību, likumdošanu, ekonomiku –, kur nepieciešams pārzināt speciālo terminoloģiju gan vārdos, gan rakstos. Valsts Kancelejas skaidrojums par šobrīd valsts darbiniekiem izvirzāmajām prasībām attiecībā uz svešvalodu zināšanām ir šāds: "Saskaņā ar Darba likuma 32. panta 21. daļu Latvijas Republikā nav pieļaujams izvirzīt prasību par konkrētas svešvalodas zināšanu prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai." Tātad prasībai ir jābūt objektīvai un saprātīgi pamatotai, un tai jāizriet no amata pienākumiem, nevis normatīvajiem aktiem. "Piemēram, regulāra sadarbība ar starptautiskām institūcijām, pastāvīgs darbs kādā no Eiropas Savienības institūcijām, pārrobežu sadarbības veicināšana, darbs ar ārvalstu klientiem u. tml."
Taču saistībā ar iespējamu politisku atbalstu angļu valodas plašākam lietojumam valsts pārvaldē pastāv vēl kāds ļoti būtisks risks. Latvijas likumos angļu valodai netiek piešķirts kāds īpašs statuss. Ir valsts valoda ar tās priviliģēto statusu un visas pārējās, tostarp krievu valoda. Ja valdība lems par valsts pārvaldes pakalpojumu piedāvāšanu angļu valodā, automātiski tiks aktualizēts jautājums, kāpēc ne citās, piemēram, krievu valodā, kas ir dzimtā valoda nesalīdzināmi lielākam skaitam Latvijas uzņēmēju.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 5. septembra, avīzē Diena!
...
pepe
replika