Piektdienas padomes sēdē tika secināts, ka vakcinācija ar papildu devu ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas vai vēlāk. Sēdē esot precizēts, ka gadījumā, ja pirmā un otrā deva saņemta ar Pfizer/BioNTech, tad arī trešā deva rekomendējama ar šī ražotāja vakcīnu. Savukārt ja pirmā un otrā deva saņemta ar AstraZeneca, tad trešā deva rekomendējama ar Pfizer/BioNTech, bet nepieciešamības gadījumā trešo devu var veikt arī ar AstraZeneca.
Šī rekomendācija pašlaik neesot attiecināma uz primāro vakcināciju pret Covid-19 saņēmušiem ar ražotāja Moderna vakcīnu, jo pagaidām trūkstot zinātniska pamatojuma, pēc cik ilga laika būtu nepieciešama Moderna trešā deva. IVP ieskatā, patlaban pieejamie zinātniskie pierādījumi liecina, ka primārajā vakcinācijā ar šo vakcīnu aizsardzība saglabājas vismaz astoņus mēnešus.
"Imunizācijas valsts padomes piektdien notikušajā sēdē lēmām par atsevišķām sabiedrības un profesionālajām grupām, kam nepieciešams saņemt balstvakcināciju pret Covid-19. Uzsveram, ka šīs ir pagaidu rekomendācijas, kas balstītas uz pašreizējo Latvijas epidemioloģisko situāciju." skaidro IVP vadītāja Dace Zavadska.
Eksperte arī uzsver, ka IVP nepārtraukti seko līdzi jaunākajai pieejamajai zinātniskajai informācijai un rekomendācijām no starptautiskajām veselības organizācijām un zāļu regulatoriem un, tiklīdz būs zinātniski pamatoti argumenti, sniegs viedokli par nepieciešamību vakcinēt ar papildu devu vēl kādu no sabiedrības grupām.
Tāpat IVP lēma, ka balstvakcinācija ir rekomendēta sociālās aprūpes centru un pansionātu iemītniekiem neatkarīgi no pacienta vecuma. Vakcinācija ar papildu devu ieteicama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas vai vēlāk.
Vienlaikus IVP locekļi akcentē, ka arī pansionātos prioritāte ir primārā vakcinācija. "Lēmuma pieņemšana par kādas grupas vakcināciju ar papildu devu ir tikai sākums. Svarīgi, ka tas arī realizētos praksē. Jāsaprot, ka tas nebūs tik vienkārši, jo senioru vakcinācija līdz šim ir noritējusi samērā lēni. Paralēli aktīvi jānodrošina primārā vakcinācija, kuras ietekme uz sabiedrības veselību ir daudz augstāka," uzskata profesors, IVP loceklis Uga Dumpis.
Sēdē arī nolemts, ka balstvakcinācija nav nepieciešama (izņemot cilvēkus ar būtiski novājinātu imūno sistēmu) tiem, kam pirms vakcinācijas sākšanas bijis pozitīvs SARS CoV-2 polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) tests, kā arī tiem, kam pēc divu devu saņemšanas ir bijis pozitīvs SARS CoV-2 PCR tests. Tāpat šajā kategorijā ietilpst tie, kam starp abām vakcīnu devām bijis pozitīvs SARS CoV-2 PCR tests, kā arī tie, kam pirms vai pēc vakcinācijas ar Johnson & Johnson vakcīnu pret Covid-19 bijis pozitīvs SARS CoV-2 PCR tests.
IVP norāda, ka veselības aprūpes sistēmas darbinieku vai citu profesionālo grupu balstvakcinācijai zinātnisku un epidemioloģisku pamatotu datu pašlaik nav un kopumā tā netiek rekomendēta, jo saslimstība kādās noteiktās profesionālajās grupās pilnībā vakcinētiem cilvēkiem neatšķiras no saslimstības pilnībā vakcinētiem cilvēkiem kopējā populācijā.
Tomēr netiekot izslēgts, ka veselības aprūpes sistēmā var tikt pieļauta balstvakcinācijas devas saņemšana tiem darbiniekiem, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan pacientiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19, un līdz ar to ir augsts profesionālā un lokālā uzliesmojuma risks. Ņemot vērā, ka ārstniecības personas bija tā sabiedrības grupa, kurus vakcinēja kā pirmos, un ka noteiktas veselības aprūpes personas var tikt pakļautas ilgstošai ekspozīcijai ar SARS CoV-2 vīrusu, pastāv lielāka iespējamība inficēties, kā rezultātā vienlaikus liels skaits veselības aprūpes personu nespēs veikt savus profesionālos pienākumus, skaidro IVP.
IVP sēdē esot uzsvērts, ka balstvakcinācija nedrīkst būt obligāta, tostarp lai saņemtu digitālo sertifikātu. Personas ar saņemtu divu devu shēmu vai vienas devas shēmu ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētām vakcīnām tāpat tiek uzskatītas kā pilnībā vakcinētas, un tām piešķirams vai saglabājams digitālais Covid-19 sertifikāts.
IVP redzējumā, būtiskāk par balstvakcināciju visai sabiedrībai ir paplašināt vakcinācijas aptveri ar pirmo un otro devu, īpaši augsta riska grupās, - šādi tika lemts arī šajā IVP sēdē.
"IVP ir neatkarīga padome, tā izveidota un darbojas tieši tādā veidā, lai nevarētu tikt ietekmēta un savas rekomendācijas balstītu augstas kvalitātes zinātniskajos un klīniskajos pierādījumos. Saistībā ar balstvakcināciju pēdējā laikā uz IVP tika radīts milzīgs spiediens, kas ir bailēs un citās interesēs balstīts, bet ne zināšanās par to, kā nosaka, kad vakcīnām nepieciešama papildu deva, un kādiem pierādījumiem tam ir jābūt pamatā." norāda Zavadska.
Viņa tostarp atzīmē, ka šobrīd pasaulē ir zināms, kādu efektu balstvakcinācija sniegs tikai vecumgrupai virs 65 gadiem, kā arī tiem trauslajiem pacientiem, kuri veselības traucējumu dēļ savu dzīvi pavada aprūpes centros un pansionātos.