Šogad atkal pastāv gana būtisks risks, ka budžeta deficīts varētu pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Finanšu ministrijas prognoze šim gadam paredz 2,8% budžeta deficītu (2023. gadā – 2,3% no IKP), un finanšu ministrs Arvils Ašeradens jau ir uzsvēris, ka rādītājs būtu jāsaglabā 2,8–2,9% robežās.
"Šogad valsts budžeta deficīta plāna izpilde būs izaicinošāka, nekā tā ir bijusi dažus iepriekšējos gadus. Šobrīd lielākais izaicinājums budžetā ir ieņēmumu puse. Veidojot 2024. gada valsts budžetu, tika prognozēts, ka gan inflācija, gan ekonomikas izaugsme šogad būs 2–2,5%, taču ekonomika pagaidām aug lēnāk, nekā gaidīts, un arī inflācija pēdējos mēnešos svārstās ap 1%. Tieši lēnāka izaugsme un zemāka inflācija ir galvenais iemesls, kāpēc šī gada pirmajos divos mēnešos nodokļu ieņēmumi ir atpalikuši no plānotā," skaidro Citadele bankas ekonomists un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Āboliņš. Šā gada marta beigās Latvijas Banka samazināja gan IKP pieauguma (1,8% salīdzinājumā ar 2,0% 2023. gada decembra prognozē), gan inflācijas īstermiņa (1,5% salīdzinājumā ar 2,0%) prognozes šim gadam.
Izdevumi nerūk
Nodokļu ieņēmumos šā gada pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,4 miljardi eiro, kas ir par 1,7% mazāk, nekā plānots, bet vairāk nekā pērn šajā periodā. Iepriekšējos gados pirmajos divos mēnešos nodokļu ieņēmumu kāpums bija ievērojami straujāks, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem augot visstraujāk. To veicināja augstā inflācija un energoresursu cenas pērnā gada sākumā, kas gada otrajā pusē sāka samazināties un ietekmē arī šā gada PVN ieņēmumus. Šogad PVN ieņēmumi bijuši par 12% mazāki, nekā plānots. Kopumā 2024. gadā nodokļos paredzēts iekasēt 14,7 miljardus eiro (pērn – 13,1 miljardu eiro).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 18. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00