Latvijas iedzīvotājiem būtiskas summas stāv banku kontos "bez darba" – kopumā apmēram 12 miljardi eiro. Salīdzinājumam – pensiju 3. līmenī ir ieguldīts apmēram viens miljards eiro. Proporcija ir daudz par labu depozītiem, nevis ilgtermiņā ienesīgākiem aktīviem, un tā ir visas Eiropas problēma. Tomēr Latvijā var novērot pozitīvas tendences gan ieguldījumu apjomu pieaugumā, gan izvēlētajos aktīvos.
Lai gan investoru skaits Latvijā pēdējos gados ir būtiski audzis, īpatsvars joprojām ir salīdzinoši zems. Piemēram, Swedbank datu apkopojums par saviem klientiem liecina, ka finanšu instrumentos iegulda tikai 6%, savukārt Igaunijā tie ir 12% un Lietuvā 8%. Bet pozitīvi, ka pēdējo piecu gadu laikā privāto investoru skaits pieaudzis pieckārtīgi un investēt sāk arvien jaunāki ieguldītāji. Turklāt vidējais investora vecums šajā laikā samazinājies no 47 līdz 38 gadiem. "Tie, kuri jau iegulda, ir kļuvuši vecāki, bet ienāk daudz jaunāki cilvēki. Cilvēki sāk ieguldīt 18–20, arī 25 gados, kad sāk strādāt. Turklāt viņiem nav negatīvas pieredzes ar finanšu tirgiem, un šajā periodā tirgi ir bijuši ļoti labvēlīgi," atzīmē Swedbank Investīciju atbalsta daļas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.
Dažādo ieguldījumus
Kopējā ieguldītā summa vērtspapīros četrkāršojusies pēdējos piecos gados. Līdz ar to vidējā ieguldījumu vērtība Swedbank ir 11,3 tūkstoši eiro. "Jo turīgāki klienti, jo iegulda vairāk. Protams, iegulda ne visu naudu, ir atstāts noteikts drošības spilvens. Nauda kontā neko nepelna, bet ieguldot var pasargāt to no inflācijas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 2. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60