Ministrijā uzsvēra, ka abiem ierēdņiem ir apritējis viens termiņš konkrētajā amatā, tāpēc, izvērtējot IZM prioritātes, nolemts stiprināt Politikas iniciatīvu un attīstības departamentu, un Catlaks sevi esot apliecinājis kā spilgtu stratēģi un konceptuālu jautājumu risinātāju.
Savukārt VISC darbībā, kas pārvalda arī kompetenču pieejas ieviešanu, uzrauga projekta Skola 2030 realizāciju, nepieciešamas strukturālas izmaiņas un operatīvāka lietu administrēšana, strikti ievērojot sasniedzamos rezultātus noteiktos laika termiņos, kur noderēšot Lejiņas lielā administratīvā pieredze.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pateicas abiem ierēdņiem par darbu un sagaida labus rezultātus jaunajās pozīcijās.
Turpmāk IZM valsts sekretāra pienākumus no šā gada 1.novembra pildīs Jānis Volberts. Pēc IZM paustā, Volbertam ir pieredze valsts pārvaldē, strādājot IZM, Ekonomikas ministrijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kā arī vadot nevalstisko organizāciju Sabiedrība par atklātību - Delna.
Volberts līdz šim bija valsts sekretāra vietnieka un Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs, kuru iecēla amatā pazeminot iepriekšējo departamenta direktori Guntu Arāju. Arājas pazemināšanu amatā izglītības ministre augustā skaidroja, kā rotāciju, kas galvenokārt saistīta ar to, ka departaments nedarbojās tam uzliktajos mērķos, uzdevumos un laikā.
Latvijā un ASV iegūtā izglītība pārmaiņu un procesu efektivitātes vadībā kombinācijā ar finanšu un juridisko izglītību ļaus Volbertam nodrošināt IZM darba uzdevumu efektīvu izpildi un darba nepārtrauktību, klāstīja ministrijā.
Kā uzsvēra ministrijā, Šuplinskas svarīgākā prioritāte Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijā ir izglītības kvalitātes stiprināšana, tāpēc pamatā tiek turpinātas sāktās nozares reformas, pārskatot resursu izlietojuma efektivitāti, cilvēkkapitāla nodrošinājumu un ataudzi, centrā liekot bērna, jaunieša un studenta spēju un talantu attīstīšanu.
Tās ieskatā, pie būtiskākajiem izpildītajiem darbiem ir jānosauc kompetenču pieejas standartu izstrāde, jauns modelis doktorantūras studijām un akadēmiskā personāla ataudzei, pedagogu un akadēmiskā personāla atalgojuma pakāpeniska kāpināšana, jaunu valsts pētījumu programmu uzsākšana un pētniecības resursu intensificēšana Covid-19 seku mazināšanai.
Vienlaikus ministrijā akcentēja, ka atsevišķās tās struktūrvienībās, līdzīgi kā augstākās un vispārējās izglītības sistēmā, nepieciešami strukturāli pārkārtojumi un efektīvāka cilvēkresursu pārvaldība.
Augustā LETA jau ziņoja, ka beidzoties pilnvaru termiņam, iespējams, amatu varētu zaudēt IZM valsts sekretāre Lejiņa, liecināja aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.