Apšaubīdams vecāku viedokli, uz kuru mēdz atsaukties ministrs Roberts Ķīlis, viņš pieļauj, ka patiesībā rosinājums pagarināt mācību gadu ir balstīs uz nodokļu politiku - tādā veidā valsts vēloties kompensēt nodokļu ienākumu kritumu vasaras periodā. Ministra padomnieks Reinis Tukišs šādu iemeslu mācību gada izstiepšanai noliedz un norāda - rosinātās aptaujas veikšana šobrīd ir lieka, jo jautājums jāskata kompleksi kontekstā ar visu mācību saturu.
N. Grīnbergs stāsta, ka savas atvases klasē Juglas pamatskolā veicis vecāku aptauju par vasaras brīvlaika samazināšanu. Tajā piedalījušies 93% vecāku, no kuriem 96% bijuši pret mācību gada izstiepšanu. «Aptaujas rezultāti ir pretrunā ministra Roberta Ķīļa vispārināta apgalvojuma formā paustajam, ka paši vecāki neesot mierā ar vasaras brīvlaika garumu. Nav norādīts nedz R. Ķīļa informācijas avots, nedz procentuālie dati. Kas, kur un kad ir aptaujāts?» savā vēstulē raksta N. Grīnbergs. Ministra padomnieks R. Tukišs Dienai skaidro, ka R. Ķīlis ir atsaucies uz dažādu vecāku organizāciju pausto viedokli. To vidū ir vecāku iniciatīvas grupa Nauda seko, biedrība Vecāki par izglītību, VISI,Lielvārdes vecāku pārstāvji, kā arī Māmiņu klubs.
«Šādas aptaujas veidošana šobrīd būtu lieka,» uz N. Grīnberga ierosinājumu atbild R. Tukišs. Viņš norāda, ka ap ministra rosinājumu par mācību gada pagarināšanu ir sacelta nepamatota ažiotāža, jo tā esot tikai viena no versijām, kā pārskatīt un uzlabot mācību saturu.
«Iespējams, faktiskais iemesls ir cits - nodokļu politika, tāpēc arī sabiedrības viedoklis netiek aptaujāts. Pagarinot mācību laiku līdz jūlijam, valsts netieši vēlas kompensēt nodokļu ienākumu kritumu šajā laika posmā,» pieļauj N. Grīnbergs. «Šis nav nozīmīgs apsvērums. Pieļauju, ka citā situācijā tas varētu būt nozīmīgs, bet šajā gadījumā tāds netika apsvērts,» minējumu noliedz R. Tukišs. Tā vietā viņš min darba devēju pausto viedokli, kuri norādījuši, ka šādu ierosinājumu varētu atbalstīt, jo darbiniekiem vasaras brīvlaikā nereti ir grūtības ar bērnu pieskatīšanu.