Paredzams, ka šī gada aprīļa vidū IZM sāks strādāt savā jaunajā veidolā.
"Reorganizācijas mērķis ir padarīt ministriju par efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu institūciju, kas spēj īstenot reālas pārmaiņas izglītības sistēmā. Tādas pārmaiņas, kas mūsu izglītības sistēmu padarīs par starptautiski konkurētspējīgu un atbilstošu mūsdienu pasaules prasībām," sacīja ministrs.
IZM informēja, ka reorganizācija vienkāršos pārvaldes struktūru, līdzšinējo deviņu departamentu vietā izveidojot sešus – Izglītības departamentu, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu, Sporta, jaunatnes un valodas departamentu, Struktūrfondu, starptautisko lietu un finanšu instrumentu departamentu, Nodrošinājuma un finanšu departamentu, kā arī Politikas iniciatīvu ieviešanas un attīstības departamentu.
Ministrija plāno, ka "spēcīgu departamentu izveide ļaus radikāli samazināt birokrātiju un dažādos pārvaldes līmeņus" – piemēram, IZM nodaļu skaits saruks no 30 uz 2. "Praksē tas nozīmē mazāk saskaņojumu un birokrātiskā "futbola", kā arī daudz lielāku skaidrību par struktūrvienību un darbinieku kompetenci, pienākumiem un atbildību," sacīja IZM pārstāvji.
Kopējais amata vietu skaits IZM saruks par gandrīz ceturtdaļu jeb aptuveni piecdesmit amata vietām - no 234 līdz mazāk nekā 180. "Darbinieku skaita samazināšana nenotiks mehāniski, bet gan izvērtējot katra darbinieka rezultātus. Tas ļaus palielināt darba ražīgumu, nodrošinot konkurētspējīgāku atalgojumu un labākus darba apstākļus, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta," teikts IZM ziņojumā.
"Ministrijas komandai ir jāstrādā efektīvi, saliedēti un ar vienotu izpratni par reformu programmu. Domāju, ka reorganizācija dos pozitīvu grūdienu IZM attīstībai atbilstoši 21.gs. valsts pārvaldes prasībām. Varētu pat teikt, ka reorganizācijas rezultātā IZM ir iespēja kļūt par vienu no efektīvākajām valsts pārvaldes iestādēm Latvijā," domā R.Ķīlis.
IZM reorganizācija tiek veikta saskaņā ar Valda Dombrovska valdības deklarācijā pausto apņemšanos: "Veidosim nelielu, efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi [...], lai panāktu efektīvāku un caurspīdīgāku resursu izmantošanu un mazinātu administratīvo slogu."