Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

IZM: Promocijas darbu izstrāde un aizstāvēšana arī turpmāk notiks latviešu valodā

Arī pēc izmaiņām doktorantūras modelī normatīvajos aktos būs noteikts, ka promocijas darbu izstrāde un aizstāvēšana notiek latviešu valodā, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Arī pēc izmaiņām doktorantūras modelī normatīvajos aktos būs noteikts, ka promocijas darbu izstrāde un aizstāvēšana notiek latviešu valodā, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Šodien apakškomisijas deputātiem tika prezentēts jaunais doktorantūras modelis. Stepanovs stāstīja, ka, ministrijas ieskatā, darba izstrādes un aizstāvēšanas valodai ir jābūt valsts valodai. Ja doktora studiju programmu realizēs kādā citā Eiropas Savienības valodā, tad vismaz kopsavilkumam būs jābūt arī latviešu valodā.

Prasība par kopsavilkumu latviešu valodā attieksies arī uz starptautiskajiem doktorantiem, atzīmēja IZM valsts sekretāra vietnieks.

Stepanovs uzsvēra, ka šobrīd promocijas process ir atdalīts no doktorantūras studijām, un to eksperti uzskatot par lielu trūkumu. Viņš sacīja, ka šobrīd izglītības sistēmā ir ļoti daudz doktora grāda pretendentu, kuriem nepieciešams stimuls pabeigt mācības un papildināt zinātnieku rindas.

Viņš skaidroja, ka jaunais doktorantūras modelis noteiktu to, ka valsts doktorantam nodrošinātu samaksu 1000 eiro mēnesī par pusslodzi, kā arī promocijas darba vadītājiem tiktu paredzēta atsevišķa slodze. Stepanovs sacīja, ka doktorantam ir jāsaņem atalgojums, lai viņu noturētu augstskolā, mudinātu aizstāvēt savu darbu un turpināt karjeru augstskolā vai zinātniskajās institūcijās.

IZM paredz izveidot doktorantūras skolas līdz 2024.gadam un jaunu doktora studiju programmu akreditāciju no 2024. līdz  2027.gadam. Tāpat IZM rosina finansēt doktora studiju programmas atbilstoši iegūto doktoru grādu skaitam, nevis balstoties uz studējošo skaitu.

Apakškomisijas deputāte Anda Čakša (JV) vaicāja Stepanovam, cik izmaksās doktorantūras skolu izveide un vai ir pārliecība par spēju piesaistīt nepieciešamo finansējumu. IZM pārstāvis norādīja, ka labā ziņa esot tā, ka, izmantojot vēl esošos Eiropas struktūrfondu līdzekļus, iespējams paredzēt noteiktu daļu doktorantūras skolu atbalstam, līdz ar to jaunajam modelim būs iespējams veikt vismaz pilotprojektu.

Ministrija doktorantūras reformām paredz līdz 2023.gadam piesaistīt 16 miljonus eiro no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Stepanovs skaidroja, ka detalizēts finanšu aprēķins vēl top. Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā mazās stipendijas un atbalsta trūkumu, doktora studiju posmā ir augsts atbiruma procents, līdz ar to šobrīd viens studējošais izmaksājot ļoti dārgi.

Iepriekš ziņots, ka vairāk nekā 800 zinātnieki un sabiedrībā zināmi cilvēki atklātā vēstulē vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), Ministru kabineta un IZM, lūdzot pārskatīt ministrijas rosināto jauno doktorantūras modeli. Uz apakškomisijas sēdi bija ieradusies arī vēstules autoru pārstāve, sociolingviste un Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Vineta Poriņa (NA).

Viņa ļoti pozitīvi vērtēja IZM lēmumu noteikt, ka promocijas darbu izstrāde un aizstāvēšana notiek latviešu valodā, kā arī aicināja ierēdņus to nemainīt.

Turpretī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka ir laba ideja izmantot struktūrfondu līdzekļus, tomēr reizēs, kad tie nav pieejami, ir grūti rast iespējas tālākai projekta realizācijai no valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā, ka jau tagad ir virkne likumu, kas neizpildās.

Stepanovs uzskata, ka IZM piedāvā ilgtspējīgu un visiem pieņemamu konceptu, kas piedāvā uzlabojumus, tostarp ar LIZDA palīdzību ministrijai izdošoties pierādīt, ka finansējums ir nepieciešams.

Kā ziņots, IZM izstrādājusi informatīvo ziņojuma projektu "Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā". Ministrijā pauda, ka jaunais doktorantūras modelis tiek izstrādāts, reaģējot uz Pasaules bankas pētījumiem un tajos sniegtajām rekomendācijām un OECD pētījumu statistiku.

Būtiskākie IZM izstrādātajā informatīvā ziņojuma projektā atspoguļotie doktora līmeņa studiju un promocijas sistēmas pilnveides priekšlikumi paredz lielāku atbildību augstskolām par doktorantūras laikā veiktā pētnieciskā darba vadību, kvalitāti un noslēgumā izstrādāto promocijas darbu. Tāpat tiek plānots noteikt, ka doktora studijas jāorganizē centralizēti izveidotās struktūrvienībās jeb doktorantūras skolās.

IZM atzīmēja, ka doktorants šajā studiju posmā būs akadēmiskā personāla pārstāvis, kas saņems atalgojumu - pusslodzes tiks garantēta no valsts budžeta finansējuma, pārējā slodzes daļa veidosies no doktoranta pētījuma specifikas. Tāpat ministrija rosinās to, ka 30% no mācību laika tiks veltīti studijām, savukārt 70% - pētniecībai.

Lai izstrādātu konceptuāli jaunu doktorantūras ietvaru un ieviestu jaunu promocijas procesu, šā gada maijā IZM tika izveidota darba grupa, kurā strādā pārstāvji no ministrijas, lielākajām Latvijas universitātēm, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Rektoru padomes un Latvijas Studentu apvienības. Novembra vidū darba grupā izstrādātais konceptuālā ziņojuma projekts tika nosūtīts augstākās izglītības un zinātnes nozares, kā arī darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem viedokļu un priekšlikumu sniegšanai.

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Te esmu dzimis, un te es palikšu(7)

Pēc sešiem Anglijā pavadītiem gadiem Juris Šadurskis atgriezies dzimtajā Daugavpilī un kopā ar dzīvesbiedri Ritu izveidojis mini zoodārzu JuRita.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas