Viņa skaidroja, ka līdz šī gada beigām IZM plāno sagatavot likumprojektu par to, kā īstenot darba vidē balstītas mācības augstākajā izglītībā. Tomēr ministrijā ir identificēta problēma, proti, pārāk maz cilvēku izvēlās studēt, piemēram, dabaszinātnes, inženierzinātnes un informāciju tehnoloģijas, taču lielākā daļa izvēlas studēt sociālās zinātnes, komerczinātnes, tiesības un humanitātās zinātnes jeb jomas, kurās ir radusies jauno speciālistu pārprodukcija.
Minot, ka nereti izskan priekšlikums pārskatīt budžeta vietu sadalījumu, Laipniece uzsvēra, ka šajā gadījumā tas nav risinājums, jo jau šobrīd 72% sociālajā zinātnē studējošo paši maksā par savu izglītību, savukārt, piemēram, dabaszinātnēs vairāk nekā 70% studentu studē budžeta vietās.
"Jautājums ir globālāks. Jāskatās, kā vispār finansēsim augstāko izglītību, un par to jāsāk domāt citādi. Iespējams, primāri jāsāk finansēt tās studiju programmas, kurās darba devēji ir gatavi piedalīties ar savu ieguldījumu," pauda Laipniece, skaidrojot, ka, ja darba devējs neizvēlās noteiktā programmā ieguldīt savus līdzekļus, arī ministrijai primāri nevajadzētu novirzīt līdzekļus šādai programmai.
IZM pārstāve arī uzsvēra, ka darba vidē balstītas mācības augstākajā izglītībā ir atbalstāmas, taču pašlaik pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, un to nepieciešams risināt.
Diskusijā izskanēja minējumi, ka darba vidē balstīto mācību tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt elastīgam, lai nepārslogotu uzņēmēju un godīgi sadalītu pienākumus starp augstskolu, uzņēmēju un studentu. IZM pārstāve apliecināja, ka plānotās normas būs elastīgas, ņemot vērā augstskolu dažādās specifikas, kā arī atšķirīgo profesiju specifikas.
Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzsvēra, ka plānotajam regulējumam vajadzētu būt "vieglam", lai neuzliktu visu atbildību tikai uz darba devēja pleciem, jo darba devējam jau tā būs jādomā par studenta izglītošanu, darbinieku apmācīšanu un citiem tehniskiem jautājumiem.
Tāpat Meņģelsone uzsvēra, ka kvalitātei teorijas sadaļā un prakses sadaļā jābūt vienlīdz augstai, lai studiju procesā iegūtu labāko rezultātu. "Darba vidē balstītas mācības ir izcils veids, kā "sazipot" kopā laiku, praksi un teoriju, kā arī rast pārliecību, ka mūsu izglītības sistēma ir absolūtā sazobē ar darba tirgu," pauda LDDK ģenerāldirektore.
Jau ziņots, ka šī gada laikā plānots izstrādāt konceptuālu virzienu darba vidē balstītu mācību ieviešanai augstākajā izglītībā, ko nodot skatīšanai Ministru kabinetā, LDDK diskusijā Darba vidē balstītas mācības augstākajā izglītībā iepriekš sacīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone.
Jansone uzsvēra, ka arī šobrīd augstākajā izglītībā pastāv darba vidē balstītu mācību elementi, tomēr viņa saskata iespēju to attīstīt tālāk. Viņa minēja, ka jau tagad izveidots pilotprojekts šādām mācībām, proti, jauno skolotāju sagatavošanas programma Mācītspēks. Atkarībā no tā, kā sekmēsies šīs programmas īstenošana arī Labklājības ministrija apsverot iespēju ieviest ko līdzīgu sociālo darbinieku sagatavošanā.
Pēc viņas sacītā, varianti kā darba vidē balstītu pieeju nostiprināt studiju programmās ir jāizdiskutē ar augstskolām, taču līdzšinējās sarunās esot konstatēts, ka apjoms, kas īstenojams darba vidē balstītās mācībās var atšķirties no studiju līmeņa un profesijas. Tāpat vēl jāapzina, cik gatava industrija ir līdzdarboties.
"Darba vidē balstītas mācības nav tikai prakse, tas ir daudz nopietnāk. Jā, tas ir virziens, kurā jāiet, bet kvalitātes jautājums un tas vai darba vidē students iemācīties visas vajadzīgās lietas ir būtiski jāizsver," pauda IZM pārstāve.
Viņa rosināja, ka, strādājot pie Ministru kabineta noteikumiem, varētu iekļaut to, ka šī pieeja varētu būt elastīga, nodefinējot pamatatšķirības starp praksi un darba vidē balstītām mācībām. Vienlaikus Jansone akcentēja, ka šo mācību ieviešana augstākajā izglītībā ir jāizrunā ar augstskolām, lai neuzliktu tām neizpildāmus standartus un motivētu tās izvēlēties šādu pieeju.