Valsts prezidents uzsver, ka par pieņemto regulējumu saņēmis vairāku nozaru pārstāvju iebildumus, kuru ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados, portāls Diena.lv uzzināja Prezidenta preses dienestā.
Kritiski tiek vērtēta grozījumu Elektronisko sakaru likumā pieņemšanas procedūra, kurā ar priekšlikumiem uz otro lasījumu būtiski izmainīta Azartspēļu un izložu likumā izveidotā azartspēļu organizēšanas sistēma. No ietvertā regulējuma nav nepārprotami skaidrs, vai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izdotais administratīvais akts ir izpildāms piespiedu kārtā jau ar tā spēkā stāšanās brīdi un kurā brīdī inspekcija realizēs savu pienākumu rakstveidā brīdināt adresātu par piespiedu izpildi, brīdinājumā norādot izpildiestādi, piemērojamo piespiedu izpildes līdzekli un norādi, ka piespiedu izpildi veic uz adresāta rēķina, norāda prezidents.
Viņš vēstulē informē, ka par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu saņēmis iebildumus no vairākām asociācijām. Izklāstot iebildumu būtību, prezidents uzsver, ka subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešana rūpīgi izvērtējama kopsakarā gan ar Latvijas starptautiskajām saistībām, gan elektroenerģijas ražotāju iespējām turpmāk pildīt uzņemtās saistības, gan arī nodokļa ietekme uz elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifiem, un uz tautsaimniecību kopumā.
Par grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā saņemti hidroenerģijas nozares pārstāvju iebildumi, ka pieņemtās izmaiņas attiecībā uz nodokļa piemērošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā, kuras kopējā jauda ir mazāka par diviem megavatiem, nav pietiekami izsvērtas to pamatojumā, ir nesamērīgas un līdz ar to kritiski vērtējama šo izmaiņu ietekme uz nozares darbību. Ņemot vērā, ka izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā tiek veiktas vienlaikus ar Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma regulējuma ieviešanu, būtu nepieciešams vērtēt vai tiek veidota samērīga regulējuma sistēma atjaunojamo energoresursu jomā.
Saistībā ar grozījumiem valsts sociālās apdrošināšanas likumā Valsts prezidents saņēmis iebildumu par to rezultātā radītām nelabvēlīgām sekām uzņēmējdarbības videi. Lai gan ar likumā ietverto regulējumu Labklājības ministrija iecerējusi novērst situāciju, ka personas, kas ieņem amatus kapitālsabiedrībās, kur tām netiek maksāta darba alga, vēlāk rada slogu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, Valsts prezidents pauž uzskatu, ka "līdztekus šim mērķim nav izvērtēta tiesiskā regulējuma atbilstība valsts attīstības pamatnostādnēm, kas paredz valsts atbalstu uzņēmējdarbībai".
Attiecībā uz ostu likuma grozījumiem Valsts prezidents saņēmis iebildumus no ostu darbības un ar tranzītu saistīto nozaru pārstāvjiem. Iebildumu izteicēji norāda, ka grozījumu rezultātā noteiktais maksājums ostu pārvaldēm par stratēģiskās publiskās infrastruktūras izmantošanu nesniedz skaidru priekšstatu par to, kādas darbības tas sevī ietver. Tāpat tiek pausti arī iebildumi par minēto grozījumu ieviešanas termiņu norādot, ka šādu grozījumu ieviešana jau no 2014.gada 1.janvāra apdraud iepriekš uzņemto kredītsaistību izpildi un Eiropas Savienības līdzfinansētās infrastruktūras attīstību.
Valsts prezidents vēstulē piebilst, ka ostu un tranzīta nozares pārstāvji norādījuši uz Satiksmes ministrijas piedāvāto alternatīvu, kas "cita starpā ietvēra risinājumus, kas sniegtu ne mazākus ieņēmumus valsts budžetā, vienlaikus neradot šaubas par ietekmi uz Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, tai skaitā uz Latvijas dzelzceļu un autopārvadājumiem un kas vērsti uz investīcijām ostu attīstībai".
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti naktī uz 7.novembri vairāk nekā 16 stundas ilgušā sēdē pieņēma 2014.gada valsts budžetu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru un ar to saistītos likumprojektus. Budžeta projektu kopumā atbalstīja visi koalīciju pārstāvošie politiskie spēki, bet pret bija opozīcija - par nobalsoja 55, bet pret - 38 deputāti.
Budžeta projekts paredz, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,024 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,162 miljardi eiro 704 902 eiro. Budžeta deficīts plānots aptuveni 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Prognozēts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts augs par 4,2%.