Trūkst ne tikai pedagogu, bet arī atbalsta personāla. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētā šo speciālistu un skolēnu proporcija izglītības iestādēs nerada optimistisku ainu: psihologs, sociālais pedagogs un speciālais pedagogs – viens uz 600 bērniem, logopēds – viens uz 300, pedagoga palīgs – viens uz 60. Lai situāciju uzlabotu, tiek meklēti dažādi risinājumi – gan jaunu studiju programmu sagatavošana, gan kursu rīkošana, gan budžeta vietu palielināšana.
Maz budžeta vietu
Psihologu, kas vēlētos strādāt skolās, akūti trūkst. Lai gan Latvijas Universitātē (LU), kura gatavo psihologus, šī studijas programma ir ļoti pieprasīta, tai atvēlēts maz valsts finansētu studiju vietu un tās 2022. gadā vēl tika apcirptas. Patlaban ir 51 bakalaura vieta un 30 maģistru budžeta vietu, un no visiem studentiem tikai 12 ir izvēlējušies kļūt tieši par izglītības psihologiem, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā skaidroja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela. Tas nenozīmē, ka citi nevar to darīt, – jebkuram psihologa diplomu ieguvušajam tas ir atļauts, ar noteikumu, ka viņš 500 stundu nostrādā speciālista vadībā. Fakultātē ir arī pieejams Psiholoģiskās palīdzības centrs, kurā studējošie konsultē pieredzējušu mācībspēku vadībā. Pērn bez maksas tajā tika apkalpoti 165 klienti, un rindas uz šo pakalpojumu ir "bezgalīgas".
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 5. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00